Kopš 2008. gada BTAI un Centrs pret vardarbību Dardedze īsteno projektus vienaudžu vardarbības novēršanai. Taču vairākumam skolotāju un vecāku trūkst zināšanu, lai atšķirtu konfliktus no mobinga, ka arī prasmju, lai situāciju mainītu.
Mobings ir komplekss sociāls fenomens. To uztur instinkts būt pārākam un apliecināt to savam «baram». Atšķirībā no konflikta, kur dažādiem līdzekļiem tiek risinātas domstarpības starp salīdzinoši līdzvērtīgiem partneriem, mobings ir vardarbības forma, kurā viens bērns nostiprina savas šķietamās varas pozīcijas, regulāri pazemojot citus, vājākus bērnus. Parasti no vardarbības cieš bērni, kuri ir savādāki, vājāki, kuriem ir kādas īpašas vajadzības, atšķirības zīmes. Agresīvo rīcību pastiprina novērotāju tendence nostāties stiprākā pusē, kas pamatota bailēs par savu drošību un statusu. Pētījumi rāda - mainot novērotāju attieksmi un rosinot tos atbalstīt cietušo, var būtiski samazināt mobingu, jo tas zaudē jēgu - gūt atzinību sev svarīgā grupā. Mobings atstāj negatīvu iespaidu uz visiem iesaistītajiem bērniem - agresoriem, cietušajiem, novērotājiem. Tā sekas ir garīgās veselības traucējumi, krimināla uzvedība, suicīds, agrīna mācību pārtraukšana, agresīva uzvedība turpmākajā dzīvē. Nereti bērni gūst arī fiziskas traumas. Daudzās valstīs piedzīvots, ka bērns mēģina atriebties pāridarītājiem ar ieročiem rokās.
Problēmas izplatība un zināšanu, prasmju trūkums pastiprina sabiedrībā valdošos uzskatus, ka «jāļauj bērniem pašiem tikt galā», «lai gatavojas lielajai dzīvei», «iemācīsies cīnīties». Skola ir pieaugušo pasaules spogulis. Ja redzam dzīvi kā cīņas lauku, kur uzvar stiprākie, gudrākie, veiksmīgākie, kur ir tikai viens pareizais viedoklis, mēs netieši atbalstām bērnu pašapliecināšanos uz citu rēķina.
Daudzu valstu un arī atsevišķu Latvijas skolu pieredze liecina, ka iespējams arī cits scenārijs. Latvijas vecāku forums sadarbībā ar BTAI, centru Dardedze un izdevniecību Dienas mediji sācis kampaņu, lai vairotu sabiedrības izpratni par mobingu, mācītos no veiksmīgās pieredzes un kopīgi veidotu drošu un cieņpilnu vidi, kurā bērni var mācīties pašapliecināties veidos, kas neaizskar citu pašcieņu un veselību, būt atvērtiem pret atšķirīgo, spēt sadarboties. Latvijas vecāku foruma laikā šīgada 1. maijā tika izveidota darba grupa, lai veicinātu vecāku izpratni un prasmes drošas skolas veidošanā. 2.-3. novembrī vecāki Rīgā varēs piedalīties starptautiskā konferencē un apgūt prasmes drošu skolu veidošanai. 2013. gadā līdzīgi pasākumi notiks arī citās Latvijas pilsētās. Veidojot drošas skolas, liekam pamatu drošai un cieņpilnai sabiedrībai ārpus skolas.
*Domnīcas Bērniem draudzīgs redaktore, Latvijas vecāku foruma padomes locekle
Viedoklis publicēts 28. septembra Skolas Dienā.