Nākamā gada mācību garums, kā iepriekš solīts, paliks nemainīgs, un Twitter kontu īpašnieku saņemtās atbildes, visticamāk, noderēs vēlā rudenī, kad varot gaidīt jaunumus šajā jautājumā. Līdz tam jāveic mācību satura revīzija un pilotprojekta veidā jāizmēģina mācību gada pagarināšana vairākās skolās, ar kurām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pašlaik vēl notiek pārrunas.
Valdībā apstiprinātie IZM sagatavotie noteikumi paredz, ka nākamais mācību gads sāksies 3. septembrī, savukārt pēdējo skolas dienu lielākā daļa skolēnu sagaidīs 31. maijā. Izņēmums būs 9. klašu skolēni, kuri mācīsies līdz 14. jūnijam, un topošie vidusskolas absolventi, kuri mācīsies vēl par nedēļu ilgāk. Tas nozīmē, ka 2012./2013. mācību gads būs tikpat ilgs, kā līdz šim.
Par mācību gada pagarināšanu, ko R. Ķīlis pirmo reizi rosināja pērn decembrī, valdība otrdien nediskutēja, jo patlaban par to spriest ir pāragri. Piemērotāks brīdis tam būšot vēlā rudenī vai uz Jaungadu. Septembrī apmēram 10-15 pilotskolu sāks īstenot pagarinātu mācību gadu, kas palīdzēs ministrijai pieņemt tālākos lēmumus. Vaicāts, kuras skolas piedalīsies pilotprojektā, izglītības un zinātnes ministrs atbild, ka to saraksts vēl neesot pilns, jo turpinās pārrunas. Bez pilotskolu pieredzes rudenī ministrijas rīcībā būs arī informācija, kas iegūta no mācību satura revīzijas.
Neilgi pēc stāšanās amatā, R. Ķīlis iepazīstinot ar plānotajām reformām izglītības nozarē, minēja, ka jau 2012./2013. gadā skolēni varētu mācīties par mēnesi ilgāk. Savukārt aiznākamais mācību gads tika prognozēts vēl par mēnesi garāks, jo tas sāktos jau augustā. Šo rosinājumu ministrs pamatoja ar skolēnu pārslogotību un faktu, ka mācību gada garuma ziņā no citām Eiropas valstīm mēs atpaliekam vismaz par 10 dienām.
«Tas ir jautājums, par kuru ir jādiskutē, jo šobrīd nav pateikts, kāpēc tas ir vajadzīgs. Ja vienkārši gribam panākt, lai ir kā citās Eiropas valstīs, tad sorry (atvainojiet - angļu val.),» par ministra ierosinājumu Dienai toreiz sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja I. Mikiško. Līdzīgs viedoklis bija arī biedrības Vecāki par izglītību pārstāvei Silvijai Titovai, kura ministra ieceri nosauca par tautas tracināšanu un personīgu ideju paušanu. Ņemot vērā sabiedrības negatīvo reakciju uz šo rosinājumu, ministrs paziņoja, ka vismaz pagaidām nekas netiks mainīts.