Ik gadu pie apliecībām un atestātiem, ieskaites un eksāmenus nekārtojot, tiek pāris tūkstoši skolēnu. Ministru K abinets (MK) noteicis četrus iemeslus, kas dod tiesības nekārtot eksāmenus. Divi no tiem attiecas gan uz 9., gan 12. klases audzēkņiem: ģimenes ārsta atzinums vai dalība starptautiskās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārzemēs. Pārbaudījumus var nekārtot arī devītklasnieki ar garīgās attīstības traucējumiem, savukārt ārzemju diplomātu bērni var saņemt atbrīvojumu no latviešu valodas pārbaudījuma.
242 diagnozes
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati rāda, ka ik gadu apmēram 70% atbrīvojumu ir veselības stāvokļa dēļ. MK noteikumos uzskaitītas 242 diagnozes, ko ģimenes ārsts var ierakstīt atzinumā, lai atbrīvotu skolēnu no valsts pārbaudījumiem. Līdzās katrai slimībai norādīti arī atbrīvojuma derīguma ilgumi - no mēneša, piemēram, garā klepus vai vējbaku gadījumā, līdz garākam termiņam, ko ārsts nosaka individuāli.
Līdz 1. aprīlim skolu direktoriem IZM bija jāiesniedz dati par skolēniem, kuri atbrīvojami no valsts pārbaudījumiem. Piemēram, iepriekšējā mācību gadā no eksāmeniem tika atbrīvoti 1555 jeb gandrīz 10% 9. klases skolēnu un tikai 387 jeb 3% vidusskolas beidzēju. Tomēr abās klašu grupās atbrīvojumu skaitam ir tendence katru gadu samazināties. Piemēram, 2004./2005. mācību gadā eksāmenus attaisnoti nekārtoja 15% vidusskolas beidzēju, bet 2009./2010. gadā - tikai 2%.
Nemainīgs ir cits lielums - ik gadu no pārbaudījumiem atbrīvoto pamatskolnieku ir procentuāli vairāk nekā 12. klases audzēkņu. Iemesls ir vērtējumu nepieciešamība - 9. klašu absolventus vidusskolās vai profesionālajās mācību iestādēs uzņem, pamatojoties uz mācību priekšmetu gala vērtējumiem, nevis valsts pārbaudījumu rezultātiem. Savukārt atslēga uz studijām vairumā augstskolu ir centralizēto eksāmenu sertifikāti. Tāpēc vidusskolēni bieži vien neizmanto iespēju eksāmenus nekārtot.
Ārsts ķīlnieka lomā
Nav izslēgts, ka topošie absolventi varētu paši sev izdomāt diagnozes un pārliecināt par tām arī ārstus - ka, piemēram, uztraukumā reibst galva, trūkst elpas un nevar padomāt. Starp MK noteikumu pielikumā iekļautajām slimībām, kas var būt par iemeslu atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem, vairākas pieļauj simulāciju iespējamību. Piemēram, organiska trauksme, viegli kognitīvi traucējumi, garastāvokļa vai personības traucējumi, neprecizēta reakcija uz smagu stresu un citi.
«Šādas kaites nav viennozīmīgi pierādāmas,» atzīst Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. Viņš norāda, ka funkcionālie un psiholoģiskie testi ģimenes ārsta kabinetā nav veicami un ārsts nevar noteikt, vai un kuros brīžos cilvēkam parādās sāpes vai, piemēram, trauksme. Dodot atbrīvojumus, ģimenes ārstiem jābalstās uz citu speciālistu veiktajiem izmeklējumiem un noteiktajām diagnozēm. Tomēr ir gadījumi, kad diagnozi noskaidrot neizdodas: «Šādās situācijās pastāv risks - ja bērnam neiedos atbrīvojumu un skolas noslēguma pārbaudījumu laikā viņam kaut kas notiks, vienīgais, kuram būs jāuzņemas atbildība, ir ārsts.»
Arī ģimenes ārste Ina Mortukāne uzskata, ka atbrīvojumi no obligātajiem valsts pārbaudījumiem nepieciešami, lai stress nepasliktinātu veselības stāvokli skolēniem: «Mūsdienās daudzi jaunieši sirgst ar hroniskām slimībām un netiek galā ar fiziskajiem normatīviem, tāpēc vairāk atbrīvojumu izsniedzu laikā, kad bija obligāti kārtojama valsts ieskaite sportā.»
P. Princis uzskata, ka ārsts bieži ir ķīlnieka lomā: «Vai dakteris ir vai nav vainīgs, ja pēc atbrīvojuma no eksāmeniem pie viņa ierodas vecāki, kuru bērns mācību gada sākumā salauzis kāju un tāpēc viņam pēc ķirurga norādījuma sešas nedēļas jāpavada mājās? Bet šādā gadījumā mācību viela tiek iekavēta un skolēns pārbaudījumiem nevar sagatavoties. Viņam pienāktos individuāla apmācība, ko viņš nesaņem, jo valstī šī sistēma nav sakārtota un trūkst resursu, tāpēc sekas gulstas uz ārstu pleciem.»
Tas, vai kārtībā, kādā notiek atbrīvošana no eksāmeniem, ir gaidāmas kādas izmaiņas un kādas tās būs, taps zināms, kad IZM pieņems Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam.