Tomēr vienlaikus viņi cer, ka, par spīti īstermiņa satricinājumiem, tie varētu nostiprināt vārgo Turcijas demokrātiju un ierobežot Erdogana ietekmi.
Commerzbank analītiķu apskatā atzīts, ka svētdien notikušo vēlēšanu rezultāti izraisījuši finanšu tirgū nervozitāti, pastāvot bažām, ka pie varas varētu nākt nestabila koalīcijas valdība, un brīdināts, ka tuvākajā laikā Turcijas liras kurss var piedzīvot straujas svārstības.
"Tomēr nav šaubu, ka Turcijai bija nepieciešami tādi rezultāti kā vakar, lai virzītos uz nākamo demokrātijas attīstības līmeni," norāda bankas eksperti.
Apstāklis, ka, izcīnot 13 balsu, parlamentā pirmo reizi iekļuvusi kurdu Tautas demokrātijas partija (HDP), domājams, veicinās sociālo saliedētību, kas mazinās pašreizējo intensīvo politisko polarizāciju, uzskata analītiķi.
Tas, ka HDP ieguva vairāk balsu, nekā tika prognozēts, varētu liecināt, ka tā no kurdu partijas pamazām pārtop par plašāku kreisi liberālu kustību, kas spēj uzrunāt arī liberāli noskaņotos turkus, īpaši jauniešus, kuri bija galvenais pret Erdogana režīmu vērsto 2013.gada protestu dzinējspēks.
Lielbritānijas Karaliskā starptautisko attiecību institūta eksperts Turcijas jautājumos Fadi Hakura uzskata, ka, pateicoties HDP iekļūšanai parlamentā, visticamāk, izdosies saglabāt divus gadus ilgušo pamieru ar kurdu separātistu bruņoto grupējumu Kurdistānas strādnieku partiju (PKK).
"Līdz turpmākajam jūs redzēsiet, ka pašreizējā uguns pārtraukšana turpināsies," apgalvo Hakura.
Tomēr bez spēcīgas valdības miera sarunas ar PKK, kas pēdējo mēnešu laikā jau tā faktiski ir iesaldētas, domājams, tuvākajā laikā neiekustēsies.
Neskatoties uz Erdogana aktīvu iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā, valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) zaudējusi parlamentāro vairākumu, ko tā baudīja kopš nākšanas pie varas 2002.gadā un kas ļāva pielikt punktu trauslo koalīcijas valdību laikmetam un ekonomikas lejupslīdei.
Erdogans cerēja, ka AKP, kura izveidota uz tagad aizliegtās islāmistu kustības bāzes, iegūs parlamentā vismaz 60% vietu, kas ļautu bez referenduma izsludināšanas apstiprināt konstitūcijas grozījumus par prezidenta pilnvaru paplašināšanu.
"Viņš no tā neatteiksies. To mēs varam sacīt ar pārliecību. Viņš joprojām centīsies nostiprināt savu varu," uzskata Stokholmas Drošības un attīstības institūta Zīda ceļa pētījumu programmas pētnieks Gerets Dženkinss.
Tomēr viņš ir pārliecināts, ka pret Erdogana vadības stilu ar šaubām sākuši izturēties ne vien sekulāri noskaņotās opozīcijas pārstāvji, bet arī daļa viņa paša savulaik dibinātās AKP biedru un atbalstītāju.
"Daudzi konservatīvie musulmaņi ir neapmierināti ar Erdogana autoritārismu," apgalvo Dženkinss.
AKP, domājams, būs grūtības izveidot mazākuma valdību, jo pārējās partijas maz ko iegūtu, sniedzot tai parlamentāro atbalstu, pašas nebūdamas pārstāvētas kabinetā.
Koalīcijai ar AKP varētu piekrist galēji labējā Nacionālās kustības partija (MHP), kas iestājas pret miera sarunām ar PKK, taču apmaiņā tā varētu pieprasīt arī Erdogana ietekmes iegrožošanu.
MHP "nevēlas Erdogana stingro roku valdībā", norāda Tuvo Austrumu institūta Turcijas pētījumu centra direktors Genils Tols.
Erdogans tādā gadījumā varētu zaudēt kontroli pār AKP, kas varētu novest pie atklātas šķelšanās savulaik vienotajā islāmistu kustībā.
AKP nāksies izvērtēt savas relatīvās neveiksmes cēloņus, un "mēs jau tagad partijas iekšienē redzam opozīciju Erdoganam", atzīst Tols. "Partijā var rasties kustība Erdogana izolēšanai."
Viņš uzskata, ka galu galā Erdogans zaudēs savu līdzšinējo ietekmi uz AKP.
Eksperti norāda, ka AKP popularitāte bija cieši saistīta ar pēdējās desmitgades straujo ekonomikas izaugsmi, taču tautsaimniecības izaugsmes temps pēdējā laikā sācis mazināties, tas savukārt novedis pie valdošā partijas atbalsta krituma.
Gadījumā, ja pašreizējais premjerministrs Ahmets Davutoglu nespēs izveidot stabilu valdību, saskaņā ar tradīciju Erdogans varētu kabineta veidošanu uzticēt partijai, kas ieguvusi otru lielāko vietu skaitu parlamentā - sekulāri noskaņotajai Republikāniskajai Tautas partijai (CHP).
Tomēr konstitūcija no viņa šādu rīcību neprasa, tāpēc šis variants šķiet maz ticams, jo Erdogana visa līdzšinējā politiskā karjera bijusi balstīta cīņā pret CHP.
Jau tagad izskanējušas runas par iespējamām ārkārtas vēlēšanām, kuras var tikt izsludināta, ja 45 dienu laikā neizdodas izveidot stabilu vairākuma valdību un parlaments neapstiprina arī mazākuma valdību.