Erdogans, kurš arvien vairāk cenšas sevi pasniegt kā islāma pasaules līderi, ceturtdien publicētā komentārā pavēstījis, ka viņš centīsies mazināt spriedzi, tiekoties ar musulmaņu valstu vadītājiem.
Turcijas prezidents ir pārliecināts sunnītu musulmanis un šos komentārus sniedza Turcijas žurnālistiem slēgtā preses konferencē, atgriežoties no vizītes Irānā, kurā dominē šiītu musulmaņi.
"Patlaban islāma pasaulei draud sašķelšanās. Ātri jāsper soļi, lai stātos ceļā šiem mēģinājumiem", kas izraisa šķelšanos, saka Erdogans.
"Var būt dažādas [islāma] konfesijas, bet, ja centīsieties vienu konfesiju nostādīt pāri citai, jūs sadalīsiet ummu [islāma sabiedrību]," uzsvēra Turcijas prezidents.
Erdogans uzskata, ka starptautiskajām organizācijām, piemēram, Islāma sadarbības organizācijai, būtu jāparāda, ka tai ir nopietna attieksme pret vardarbības pārtraukšanu karstajos punktos - Irākā, Ēģiptē, Lībijā, Sīrijā un Jemenā.
Tomēr Turcijas prezidents arī norādīja, ka viņš vēlas uzņemties atbildību, un atklāja, ka plāno vizītes musulmaņu valstīs Āzijā - Indonēzijā un Malaizijā, kā arī gatavojas vēlreiz apmeklēt Saūda Arābiju.
Viņš stāstīja, ka otrdien viņa vizītes laikā Irānā visas reģiona krīzes, arī Jemenas krīze, bijušas sarunu dienaskārtībā.
"Jemenas grupējumiem ir jātiekas un jāstrādā pie iespējamā risinājuma. Diplomātiska risinājuma meklējumos jāiesaistās Saūda Arābijai, Turcijai un Irānai," uzskata Erdogans.
Turcija paudusi nepārprotamu atbalstu sunnītu Saūda Arābijai, kas devusi triecienus Irānai draudzīgajiem huti nemierniekiem Jemenā. Tas sadusmojis Irānu.
Erdogans pavēstījis, ka savas vizītes laikā Irānā viņš tai nodevis priekšlikumus, par kuriem vienojies ar Saūda Arābiju.
Viņa valdīšanas laikā Turcija centusies kļūt par musulmaņu pasaules centru, taču kritiķi uzskata, ka ar to Turcija tikai iemantojusi vairāk ienaidnieku.