Šie dekrēti, kas izdoti ārkārtas stāvokļa apstākļos, arī ierobežo advokātu privātas tikšanās ar klientiem un restrukturizē augstskolu rektoru iecelšanas procesu, to pakļaujot lielākai valdības kontrolei.
Ārkārtas stāvokļa likumi Turcijā ir spēkā kopš jūlijā notikušā neveiksmīgā puča mēģinājuma, un tie piešķir plašas pilnvaras Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana administrācijai.
Pēc šī puča mēģinājuma Turcija ir veikusi plašas represijas pret tajā aizdomās turētajiem, izpelnoties kritiku no ANO institūciju un Rietumvalstu valdību puses.
Pēc neveiksmīgā puča, kuru rīkojis viens armijas grupējums, Turcijā ir atlaisti desmitiem tūkstoši valsts darbinieku un aizturēti apmēram 35 000 cilvēku.
Turcija apsūdz puča plānošanā musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu, kurš dzīvo trimdā ASV Pensilvānijas štatā, bet Gilens šo apsūdzību noliedz. Erdoana valdība ir vairākkārt aicinājusi ASV izdot Gilenu.
Represijas pēc puča ir vērstas arī pret kurdu nacionālo minoritāti, kura sastāda aptuveni 15% no valsts iedzīvotājiem. Ir slēgtas vairums galveno kurdu mediju institūciju - gan ziņu mediji, gan kultūras žurnāli un pat bērnu televīzijas kanāls.
Šo represiju dēļ Turcijas dienvidaustrumi, kur iedzīvotāju vairākums ir kurdi un kur notiek bruņots konflikts starp varas iestādēm un kurdu separātistu kaujiniekiem, ir zaudējuši daudzus neatkarīgos medijus.