Modernā Turcija, kas tika izveidota 1923. gadā uz Osmaņu impērijas drupām, nonākusi vēsturiskas izšķiršanās brīdī, un aptaujas liecina, ka balsojuma iznākumu grūti paredzēt.
Saskaņā ar trešdien publiskotajiem aptauju rezultātiem prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un viņa dibinātās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) ierosinātās konstitucionālās reformas referendumā gatavojas atbalstīt 51-51% vēlētāju, kamēr vēl neizlēmušo turku skaits sarucis līdz astoņiem procentiem.
Tomēr daudzi eksperti bažījas, ka neatkarīgi no referenduma rezultāta uzkurinātās politiskās kaislības nerimsies un ka Turciju tuvākā nākotnē negaida nekas iepriecinošs.
Erdogana režīma pretinieki brīdina, ka konstitūcijas grozījumi, kas paredz atteikšanos no prezidentālas republikas un pāreju uz prezidentālu valsti, pavērs ceļu viena cilvēka autoritārās varas nostiprināšanai un ļaus Erdoganam demontēt modernās Turcijas dibinātāja Mustafas Kemala Ataturka iedibināto sekulāro valsts iekārtu.
Savukārt reformu atbalstītāji apgalvo, ka pāreja uz prezidentālo sistēmu, kas paredz premjerministra posteņa likvidēšanu, apvienojot valdības vadītāja un prezidenta amatus, ļaušot nākotnē izvairīties no tādām politiskām krīzēm, kas Turciju vajāja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, pirms pie varas nāca AKP, kura tika izveidota uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes.
Pirmsreferenduma kampaņas laikā Erdoans ir apceļojis visu valsti, cenšoties mobilizēt savus atbalstītājus, lai nodrošinātu uzvarai nepieciešamo balsu skaitu.
Viņš brīdinājis, ka konstitucionālās reformas pretinieki faktiski atbalstot "Turcijas ienaidniekus", tostarp kurdu separātistu bruņoto grupējumu Kurdistānas strādnieku partija (PKK) un ASV trimdā dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu, kuru Ankara apsūdz pagājušā gada jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma organizēšanā.
Lai gan konstitūcijas grozījumu pretiniekiem nav nedz Erdoganam harizmā līdzīga līdera, nedz režīmam pieejamo resursu, kurus valdošā partija nekaunīgi izmanto, tiem izdevies "Nē" nometnē mobilizēt gan sekulārās sistēmas atbalstītājus, gan pret Erdoganu noskaņotos kurdus, gan daļu turku nacionālistu.
"Balsojuma iznākums joprojām nav skaidrs," sarunā ar aģentūru AFP atzīst Eiropas Ārlietu padomes pētniece Asli Aidintašbaša, piebilstot, ka uzvarētāji šajā referendumā iegūs tikai nedaudz vairāk par 50% balsu.
Eksperti norāda, ka izšķirošās būs nacionālistu balsis, jo galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) elektorāts ir sašķēlies starp tiem, kuri gatavi sekot tās līdera Devletam Bahčeli aicinājumam atbalstīt konstitucionālās reformas, un tiem, kas pieslējušies dumpiniekiem MHP rindās, kuru vadību uzņēmies Merals Akšeners un kuri noraida Erdogana ierosinātos grozījumus.
Izšķirošas var izrādīties arī kurdu balsis. Kurdi sastāda aptuveni piektdaļu no Turcijas iedzīvotāju kopskaita, un iepriekš liela daļa konservatīvo kurdu bija pieslējusies Erdoganam, taču AKP jaunizveidotā alianse ar MHP, domājams, viņus atkal atstūmusi no režīma.
Jaunā konstitūcija ar kuru iecerēts nomainīt iepriekšējo pamatlikumu, kas tika pieņemts pēc 1980. gada militārā apvērsuma, paredz izveidot vienotu prezidentālās administrācijas sistēmu.
Paredzēts, ka konstitūcijas grozījumi stāsies spēkā 2019. gadā, kad vienlaikus saskaņā ar jaunajiem noteikumiem notiktu parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Konstitūcijas grozīšana ļautu Erdoganam teorētiski saglabāt varu līdz 2029. gadam.
"Jaunā sistēma piešķirtu Turcijas prezidentam vairāk varas, nekā baudījis jebkurš civilais līderis šajā valstī kopš [Ataturka līdzgaitnieka un pēcteča] Ismeta Ineni prezidentūras beigām 1950. gadā," norāda Amerikas Progresa centra pētnieks Alans Makovskis.
Vienlaikus referenduma rezultāts var kļūt par izšķirošu Ankaras attiecībās ar Eiropas Savienību (ES).
Turcijas attiecības ar Briseli jau labu laiku sākušas pasliktināties, pateicoties arvien autoritārākajam Erdogana režīmam, kas atklāti ķēries pie preses brīvības ierobežošanas un politiskās opozīcijas apklusināšanas.
Pērnā gada puča mēģinājumu Erdogans izmantojis, lai vēl aktīvāk ķertos pie savu oponentu vajāšanām.
Aizturēti 47 000 cilvēku, tostarp liels skaits armijas, civildienesta un tiesu sistēmas pārstāvju, kas šķietami saistīti ar neveiksmīgo apvērsumu. Aiz restēm nonākuši arī tūkstošiem kurdu, tostarp parlamenta deputāti, kas tiek apsūdzētu sakaros ar PKK un "terorisma propagandā".
Ieslodzījumā atrodas arī pusotrs simts žurnālistu.
Taču saspīlējumu Ankaras attiecībās ar ES īpaši saasināja vairāku bloka dalībvalstu lēmums liegt Turcijas ministriem izvērst pirmsreferenduma kampaņu turku diasporā savās teritorijās.
Uz to Erdoans, kas jau labu laiku iepriekš izpelnījies palamu "sultāns", reaģēja Eiropu pasludinot par "sapuvušu kontinentu" un "nacisma centru", un tas licis uzdot jautājumu, vai jau tāpat faktiski iesaldētās sarunas par Turcijas iestāšanos ES beidzot netiks izbeigtas arī oficiāli.
Ankaras "sultāns" arī skaļi paziņojis, ka "bez jebkādas kavēšanās" parakstīs likumu par nāvessoda atjaunošanu, ja tādu pieņems parlaments, un Brisele ļāvusi noprast, ka ar to tiks pārkāpta "sarkanā līnija", kam sekos iestāšanās sarunu izbeigšana.
Kārnegī fonda Eiropas nodaļas viespētnieks Marks Pjerīni atzīst, ka pēc referenduma ES līderiem "gan pēc formas, gan pēc satura" nāksies izšķirties, kādas attiecības ar Turciju nākotnē tiks veidotas.
Tomēr arī pēc referenduma nav sagaidāma saindētās politiskās atmosfēras kliedēšana.
Ja Erdogans balsojumā gūs kāroto uzvaru, sagaidāms, ka viņš vēl aktīvāk ķersies pie oponentu apklusināšanas.
Savukārt sakāves gadījumā, nav pamata cerēt, ka viņa režīms varētu kļūt mērenāks, un Erdogana kritiķiem, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, jārēķinās, ka to vajāšanas tikai pastiprināsies, kamēr "sultāns" nepanāks savu, brīdina eksperti.
Mustafa Šentops, viens no AKP pārstāvjiem, kas piedalījies konstitūcijas grozījumu izstrādē, jau paziņojis, ka to noraidīšanas gadījumā lieta netiks izbeigta un ka valdošā partija neatteiksies no ieceres mainīt politisko sistēmu.