Arī starptautiskajā sabiedrībā arvien skaļāk izskanējuši minējumi, ka B. el Asada dienas pietuvojušās norietam. Arābu līga aicinājusi Sīrijas prezidentu nekavējoties atkāpties, solot viņam sameklēt drošu patvērumu ārzemēs, taču kaimiņvalstis bažījas par to, kādu haosu reģionā varētu radīt režīma krišana.
Netic, ka Asads padosies
Sacelšanās Sīrijā iegājusi jaunā fāzē, jo režīmam smagu triecienu devusi četru augstu amatpersonu nāve pagājušās nedēļas sprādzienā Damaskā, kas iedvesmojusi nemierniekus sīvākām kaujām. Vardarbība kļuvusi vēl nekontrolējamāka, un Arābu līgas dalībvalstu ārlietu ministri ārkārtas sēdē solījuši B. el Asadam un viņa ģimenei patvērumu, ja prezidents piekritīs nekavējoties atkāpties. Tomēr B. el Asads izliekas nedzirdam piedāvājumu, dodot armijas komandierim jaunas uzbrukumu pavēles.
Reti kurš tic, ka B. el Asads labprātīgi padosies un atzīs savu sakāvi. «Es domāju, ka Asads neplāno pieņemt it nevienu iespējamo piedāvājumu bēgt vai pamest valsti. Domāju, ka viņš turpinās karot, cerot, ka revolūcija apstāsies,» raidsabiedrībai CNN norādīja Rime Allafa no Londonā bāzētās analītiķu grupas Chatham House.
Turklāt arī ne visiem sīriešiem ir pa prātam Arābu līgas piedāvājums. Lai gan daļa vēlas, lai B. el Asads pēc iespējas ātrāk pazūd no valsts, jo tas ļautu glābt vēl daudzu cilvēku dzīvību, citi uzskata, ka prezidents nedrīkst aizbēgt nesodīts, un vēlas saukt viņu pie atbildības par valsts izpostīšanu un tūkstošiem cilvēku noslepkavošanu. Pēc Sīrijas Cilvēktiesību organizācijas aplēsēm, kopš pagājušā gada marta dzīvību zaudējuši gandrīz 20 tūkstošu cilvēku.
Izraēla sola iejaukties
Sīrijas kaimiņvalstis bažījas, kas notiks pēc režīma krišanas un baidās, ka haoss pārņems arī tuvējās teritorijas. Turciju, Libānu, Jordāniju un Irāku jau pārpludinājušas cilvēku straumes, kas bēg no režīma vardarbības. Valstis uztraucas, ka B. el Asads, mēģinot noturēt varu, izmantos vēl skarbākas metodes, kas destabilizēs visu reģionu.
Viens no draudiem ir ķīmiskie ieroči, un Sīrija pirmdien apstiprināja, ka varētu tos pielietot, taču tikai tādā gadījumā, ja pret to tiks vērsts ārvalstu uzbrukums. «Šos ieročus uzglabā un apsargā Sīrijas militārie spēki, un tie nekādā gadījumā netiks izmantoti, ja vien pret Sīriju netiks vērsta ārvalstu agresija,» Reuters citēja Ārlietu ministrijas ziņoto.
Kā uzsvēris The Economist, pienācis brīdis gatavoties B. el Asada aiziešanai, jo tā neizbēgami tuvojas. Pēc režīma krišanas reģionu draud plosīt jaunas sadursmes, radikālajiem islāmistiem cīnoties par ietekmi, ķīmiskie ieroči var nonākt nepareizajās rokās un tūkstoši varētu doties bēgļu gaitās. Turklāt vardarbība draud pārņemt arī Izraēlu un Libānu.
Izraēla jau solījusi rīkoties un uzbrukt, ja pēc režīma sabrukšanas ķīmiskie ieroči draudētu nonākt naidīgi noskaņotu grupējumu rokās, uzsverot, ka baidās par Libānas islāmistu grupējuma Hezbollah vai teroristu tīkla Al Qaedaiespējamo varu Sīrijā. «Es domāju, ka mums būs jārīkojas, ja radīsies nepieciešamība. Un nepieciešamība var rasties, ja režīms sabruks, nevis tiks piedzīvota režīma maiņa,» uzsvēra Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Arābu pavasaris citās valstīs pierādījis, ka periods pēc režīma gāšanas ir smags un pārbaudījumu pilns. Tādas valstis kā Ēģipti un Lībiju vēl gadu pēc revolūcijas nevar saukt par stabilām, taču Sīrijā, ņemot vērā tās ambiciozās kaimiņvalstis, situācija draud izvērsties vēl sarežģītāka. Kā laikrakstam Diena uzsvēra politologs Atis Lejiņš, nestabilitāte draud būt krietni lielāka, ņemot vērā līdzšinējos asinsizliešanas apmērus Sīrijā.