Pēc izdevuma, kas atsaucas uz avotiem Palestīnas autonomijas teritorijā, informācijas, Sīriju galvenokārt pamet otršķirīgi kustības dalībnieki, kuri atbild par grupējuma bruņotā spārna darbību un tā finansēšanu. Bez tam aizbraukušo vidū ir arī Hamas politiskās vadības pārstāvji. Tiek ziņots, ka viņi dodas uz Gazas joslu, Sudānu, Kataru un Libānu. Kā savukārt raksta Yediot Ahronot, no vairākiem simtiem līdz šim Damaskā dislocēto kustības dalībnieku, Sīrijas galvaspilsētā palikuši vairs tikai daži desmiti cilvēki.
Kā apgalvojuši Haaretz sarunu biedri, lēmumu pamest Sīriju kustība pieņēmusi sakarā ar aso politisko krīzi valstī, kas faktiski pāraugusi pilsoņu karā. Runa ir par bruņotu sacelšanos pret Bašara Asada režīmu, kuras apspiešanas gaitā gājuši bojā vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Sīrijas vadības darbības asi kritizē gandrīz visa starptautiskā sabiedrība, tajā skaitā arī Arābu valstu līga, kas ieviesusi pret Damasku stingras sankcijas un apturējusi Sīrijas dalību organizācijā.
Kā vēsta Izraēlas laikraksts, par savu lēmumu pamest valsti Hamas vadība nav paziņojusi Sīrijas varas iestādēm. Yediot Ahronot, atsaucoties uz avotiem diplomātu vidū raksta, ka nelielu klātbūtni Damaskā kustība tomēr saglabās: šāda soļa mērķis ir attiecību sakārtošana ar jauno varu, kura, domājams, drīzumā nomainīs Asada režīmu.
Oficiāli Hamas aiziešanu no Sīrijas gan kategoriski noliedz. Pēc viena no organizācijas politbiroja vadītājiem vārdiem, Damasku tiešām ir atstājušas „viena - divas ģimenes”, tomēr tās aizbraukušas personisku iemeslu dēļ. Tikmēr Haaretz apgalvo, ka Sīrijā palikuši vairs tikai daži augstākie grupējuma vadītāji, tajā skaitā Hamas politbiroja vadītājs Haleds Mašals. Bez tam, kā uzskata laikraksts, par labu versijai par reālu Hamas distancēšanos no Damaskas var liecināt Irānas vētrainā reakcija, kura attiecību ar Asada režīmu pārtraukšanas gadījumā ir piedraudējusi liegt kustībai savu atbalstu.
Par saspīlējumu attiecībās starp Palestīnas grupējumu un Sīrijas varas iestādēm kļuva zināms vēl 2011.gada maijā, kad Hamas atsacījās atklāti atbalstīt Damaskas politiku cīņai pret protestētājiem, uzstājot uz savu neitralitāti. Tomēr kustība arī toreiz noliedza apgalvojumus par attiecību ar Sīriju pasliktināšanos.
Sīrija un Irāna sniedz atbalstu Hamas kā vienīgajam atklātajam pret Izraēlu vērstajam grupējumam. Šai sadarbībai netraucē pat fakts, ka Damaskā un Teherānā pie varas ir šiītu musulmaņi, kamēr Hamas pārstāv sunītu islāmistus. Hamas štāba mītnes iespējamā pārcelšana no Sīrijas nozīmē, ka valsts zaudēs ievērojamu daļu ietekmes Tuvajos Austrumos.