Pēc uzlidojuma pieaugusi nenoteiktība ar naftu bagātajās, politiski nestabilajās Tuvo Austrumu valstīs.
"Ģeopolitika bieži ir noteicošais faktors naftas tirgos," izteicies tirgus stratēģis Gregs Makenna. "ASV trieciens režīmam, ko atbalsta Krievija, un valstij, kurā aktīvi darbojas režīmu atbalstošie irāņi, rada iemeslu turpmākai politiskai kņadai," viņš turpinājis.
Naftas lielvalstu Irānas un Krievijas iespējamā reakcija "turēs naftas tirgotājus uz naža asmens. (..) Tuvākajā laikā būs nenoteiktība naftas cenās," viņš teica.
Pati Sīrija gan nav starp lielākajiem naftas ražotājiem, taču šī valsts ir pavisma tuvu Hormuzas šaurumam - būtiskam naftas tirdzniecības punktam, caur kuru ik dienu kuģo miljoniem naftas barelu, norāda CNN.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka pēc Trampa pavēles naktī no ASV karakuģiem uz Sīrijas aviobāzi izšautas 59 Tomahawk spārnotās raķetes, kas ir atbilde uz ķīmisko ieroču pielietošanu pret civiliedzīvotājiem Hān Šeihūnas pilsētā. ASV un Rietumvalstis ir pārliecinātas, ka uzlidojumos ķīmiskos ieročus izmantoja tieši Asada spēki.
Pēc uzbrukuma Krievija, aizstāvot Asadu, gan paziņoja, ka indīgā gāze izplatījusies nevis tāpēc, ka to uzlidojumā izmantojuši Asada režīma spēki, bet gan pēc tam, kad sabombardētas nemiernieku ieroču noliktavas, kurās esot bijuši ķīmiskie ieroči. Gan Rietumvalstis, gan Turcija, gan ķīmisko ieroču eksperti šim skaidrojumam netic.
vaimandieninj