Pāvests mudina nekavējoties panākt pamieru Sīrijā

Tu taču esi dzirdējis,ka otram akmeni var mest,ja pats neesi grēkojis vai vajājot ienaidnieku tu vari krist Dieva priekšā vai ka otram skabargu redz acī tikēr sev neredz baļķi acī-lūk,tas viss tiek svērts,kur tiek svērts tavs savtīgums un personīgā ieinteresētība,kas ir tik indīgi,ka viena pile saindē visus tavus patiesi Dievišķos nodomus tevī,tā ir māka sevī saredzēt tos stimulus,kas tev liek ko darīt vai domāt,to augsni,no kā barojas tavas domu saknes.Cilvēku sakrātā gudrība tev dod spēju šķirot un saprast ļauno un labo.

Nu un kur tu te redzi ka problēmas risina ar lūgšanām?Tu taču tik pat labi vari pateikt ka ar lūgšanām var paēst,bet īstenībā tu lūdz un tad ēd.Pirms paleciena tu pietupies,pirms mešanas tu atvēzējies,lūgšana arī ir tāds ierosmes instrumens pirms ko darīt.Bet tev izveidojusies tāda interesanta saprašana,ka lūgšana ir kā akmens,kuru gribot mest,tad to akmeni paceļ virs galvas un palaiž to vaļā.Tu nu galīgi neesi vainīgs pie tādas saprašanas,vainīgi ir tie kas to tā parāda.

vai ne?