"Visi [citas Eiropas Savienības dalībvalstis] atbalsta šādu Slovēnijas soli, kas tiks sperts, ja parlaments dos zaļo gaismu priekšlikumam atzīt Palestīnas valsti," ministrs norādīja telekanālam POP TV.
Slovēnijas parlamenta Ārlietu komiteja 31.janvārī pulcēsies, lai apstiprinātu valdības priekšlikumu, kas pēc tam tiks nosūtīts visam parlamenta sastāvam. Balsojums parlamentā varētu notiks martā vai aprīlī, vēsta Slovēnijas sabiedriskā televīzija RTV.
Esot ES sastāvā, Palestīnu līdz šim atzinusi tikai Zviedrija. Pirms iestāšanās blokā Palestīnu atzina arī Bulgārija, Čehija, Kipra, Malta, Polija, Rumānija, Ungārija.
"Atzīstot to, [Slovēnija] stiprinātu Palestīnas sarunu pozīcijas Tuvo Austrumu miera procesā. Mums ir neatkarīga ārpolitika," uzsvēra Erjavecs.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass pirmdien Briselē tikās ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni un bloka ārlietu ministriem. Abass aicināja ES nekavējoties atzīt Palestīnu.
Tikmēr Mogerīni paziņoja, ka ES atbalsta palestīniešu centienus padarīt Austrumjeruzalemi par topošās Palestīnas valsts galvaspilsētu.
ASV prezidents Donalds Tramps pērn izraisīja palestīniešu un citu Tuvo Austrumu musulmaņu sašutumu, paziņojot, ka ASV atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārcels savu vēstniecību uz turieni.
Jeruzalemes statuss ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem izraēliešu un palestīniešu miera sarunās. Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi un Rietumkrastu 1967.gadā, bet starptautiskā sabiedrība šo soli nav atzinusi.
Izraēla vēlāk Austrumjeruzalemi anektēja un uzskata, ka visa pilsēta ir tās galvaspilsēta. Palestīnieši vēlas, lai Austrumjeruzaleme kļūst par viņu nākotnes valsts galvaspilsētu.
Orwel