Jaunais likums piešķir šiītu kaujiniekiem valdības spēka statusu ar pilnvarām atvairīt draudus valsts drošībai un terorisma draudus, kādus rada, piemēram, sunnītu džihādistu grupējums Islāma valsts.
Likumu atbalstīja 208 no 327 parlamenta deputātiem. Arābu sunnītu deputāti un politiķi to noraidīja kā šiītu "diktatūras" pierādījumu un apliecinājumu tam, ka netiek ievēroti solījumi par sunnītu minoritātes iekļaušanu.
"Vairākumam nav tiesību noteikt visu pārējo likteni," viens no trim Irākas viceprezidentiem sunnīts Osama al Nudžaifi paziņoja reportieriem pēc balsojuma, kuru bija boikotējuši daudzi sunnītu deputāti.
"Ir jābūt patiesai politiskai iekļaušanai. Šis likums ir jāpārskata," teica Nudžaifi.
Viens no lielākajiem šiītu kaujinieku grupējumiem Hezbollas brigādes apsveica parlamenta lēmumu kā pelnītu uzvaru. "Tie, kas to noraida, nodarbojas ar politisku kaulēšanos," sacīja šī grupējuma preses sekretārs Džaafars al Huseini.
Likums, kuru ierosināja parlamenta lielākais šiītu bloks, attiecas uz šiītu kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Islāma valsti, kā arī uz daudz mazākiem un vājākiem arābu sunnītu grupējumiem, kas arī ir Islāma valsts pretinieki. Tas attiecas arī uz kristiešu un turkmēņu kaujinieku grupējumiem, kas izveidoti cīņai pret Islāma valsti.
Saskaņā ar parlamenta publiskoto likuma tekstu šie kaujinieku grupējumi tagad kļuvuši par "neatkarīgu" spēku – "Tautas mobilizācijas spēkiem", kas ir daļa no Irākas bruņotajiem spēkiem un pakļauti premjerministram, kurš ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks.
"Tautas mobilizācijas spēki" būs pakļauti armijas noteikumiem, izņemot prasības par vecumu un izglītību, lai tajos varētu palikt arī gados veci un neizglītoti irākieši. Kaujiniekiem tiks piešķirtas tādas pašas algas un pensijas kā karavīriem un policistiem, bet viņiem būs jāizbeidz jebkāda saistība ar politiskām partijām un jāatturas no politiskas darbības.