ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka vienlaikus bloks lūdz Izraēlu maksimāli censties izvairīties no cilvēku upuriem.
Pēc bieži pretrunīgiem paziņojumiem par to, kā ES būtu jāreaģē uz Izraēlas un "Hamās" karu, Borels bloka dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē visu vārdā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu. Viņš natzina, ka bijis grūti rast vienotu pieeju pēc pēdējiem balsojumiem ANO.
Tikai dažas stundas pēc tam, kad ES līderi 28.oktobrī apliecināja vienotību Izraēlas un "Hamās" kara jautājumā, dalībvalstis sašķēlās balsojumā par Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā tika aicināts panākt humānos pamierus Gazas joslā.
Tomēr tagad ES valstu kopīgajā paziņojumā teikts, ka tās pievienojas aicinājumiem nekavējoties vienoties par pauzēm karadarbībā un izveidot humānās palīdzības koridorus, tai skaitā palielinot robežas šķērsošanas vietu kapacitāti un izmantojot īpašu jūras ceļu, lai humānā palīdzība varētu droši sasniegt Gazas joslas iedzīvotājus.
Valstis arī atkārtoti aicināja "Hamās" nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus. Ir ļoti svarīgi, lai Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai tiktu nodrošināta piekļuve ķīlniekiem, norādīts kopīgajā paziņojumā. ES arī stingri nosodīja "Hamās" veikto slimnīcu un civiliedzīvotāju izmantošanu par dzīvajiem vairogiem.
Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš izteicās, ka "Hamās" diemžēl izmanto civilo infrastruktūru un civiliedzīvotājus kā vairogu pret Izraēlas aizsardzības spēkiem, tāpēc situācija absolūti nav melnbalta.
Tikmēr "Hamās", ko ES uzskata par teroristisku organizāciju, apsūdzēja Borelu faktu sagrozīšanā un nosaucis viņa izteikumus par aizsegu Izraēlai, lai tā varētu "pastrādāt vēl vairāk noziegumu pret bērniem un neaizsargātiem civiliedzīvotājiem".
ES valstis neaicina uz tūlītēju pamieru. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka norādīja, ka saprot aicinājumus uz pamieru, taču uzsvēra, ka tiem, kas prasa tūlītēju pamieru šajā briesmīgajā situācijā, būtu jāatbild uz jautājumu, kā šāda prasība var garantēt Izraēlas drošību. "Kas notiks ar 200 ķīlniekiem, un kas risinās sarunas par to situācijā, kad sarunas šķiet gandrīz neiespējamas?" jautāja ministre.
Kā ziņots, 7.oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot vairāk nekā 1400 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas.
Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla uz "Hamās" uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.
Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka Izraēlas bombardēšanā esot nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.