ASV un Irāna joprojām viena otru uzlūko kā galveno apdraudējumu savām interesēm Tuvo Austrumu reģionā, tāpēc neizskatās, ka tās ir gatavas iziet uz kompromisiem. To apliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa pagājušajā nedēļā izsludinātās papildu sankcijas pret Islāma Republiku. Savukārt Irānas līderi ir paziņojuši, ka viņu nolūks ir patriekt amerikāņus no reģiona.
Jāpieliek punkts
Irāna aizvadītajā nedēļā ar vairāk nekā 20 raķetēm apšaudīja divas ASV militārās bāzes Irākā. Uzbrukumi nodarīja pamatīgus postījumus militārajos objektos, bet tajos necieta ASV vai sabiedroto valstu karavīri. Tā bija Teherānas militārā atbilde uz Sulejmani nogalināšanu ASV drona triecienā Bagdādē 3. janvārī. Dažas stundas pēc uzbrukuma ASV karabāzēm Irānas bruņotie spēki kļūdas pēc notrieca Ukrainas pasažieru lidmašīnu, kas nupat bija pacēlusies no Teherānas lidostas.
Trampa sankcionētais uzbrukums Sulejmani, kurš atbildēja par Irānas ietekmes izplatīšanu reģionā, un Teherānas prettrieciens bija pirmā reize kopš 1979. gada islāma revolūcijas Irānā, kad abas valstis nonāca tiešā un atklātā militārā konfrontācijā.
Irānas režīms bija spiests atbildēt uz ģenerāļa nonāvēšanu, lai tam nepārmestu piekāpšanos ienaidniekam. Tajā pašā laikā raķešu uzbrukums tika veikts tā, lai nekaitētu amerikāņu karavīriem. ASV spēki Irākā jau vairākas stundas pirms irāņu raķešu palaišanas zināja par gaidāmo uzbrukumu, tāpēc laikus nogādāja karavīrus drošībā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pravietisnejaukais>hmmm
hmmm
Z Līvmane