Buzāra Francijā ir pētījusi vairāk nekā 1000 gadījumus, kad gados jauni musulmaņi tika radikalizēti vai bija procesā, lai viņus vervētu ekstrēmismam. Antropoloģe skaidroja, ka radikalizējoties jaunās grupas identitāte kļūst par indivīda ideoloģiju, un šī radikālā ideoloģija var saraut jauniešu jebkādas kulturālās saites - jaunieši, kuri tiek radikalizēti, vispirms tiek norobežoti no pārējās sabiedrības. Viņa stāstīja, ka, jauniešiem radikalizējoties, notiek pārrāvums ar daudzām lietām un arī ģimeni - viņu jaunā grupa kļūst daudz svarīgāka. Šie jaunieši ir pārliecināti, ka viņu grupa zina patiesību, bet pārējie dzīvo maldos. Eksperte ir pārliecināta, ka radikāli diskursi bieži vien uzvar, jo tie lielai daļai jauniešu palīdz atrisināt dažādus eksistenciālus jautājumus.
Pievēršoties jautājumam par Islāma valsti radikalizācijas kontekstā, Buzāra uzsvēra, ka nav iespējams cīnīties ar to, izmantojot tikai ieročus un bumbas, jo Islāma valstī valda ideoloģiskās un morālās saites, kas maina uzskatus.
Eiropas policijas aģentūras Eiropols vadītājs Robs Vainraits klātesošajiem stāstīja, ka Islāma valstij patlaban piemīt augstas spējas un jauni cīņas stili, Islāma valsts esot ļoti labi un daudzi resursi, tostarp finansiāli, un, pēc viņa domām, to pierādīja arī Parīzes uzbrukumi pagājušajā gadā. Vainraits sacīja, ka patlaban pasaule vēro, kā Islāma valsts pārnes savus militāros uzbrukumus un cīņas Sīrijā un Irākā "uz Eiropas ielām", kas gan Islāma valsts kaujiniekiem ir krietni grūtāk Eiropas Savienības (ES) drošības iestāžu dēļ.
"Mēs bija satraukti par to, kas notika Parīzē, un mēs uztraucāmies, ka sekos tālāki uzbrukumi," atzina Eiropola vadītājs, uzsverot, ka ir ļoti būtiski, lai ES būtu saskaņotāka atbilde šai problēmai, skaidrojot, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ tika izveidots jaunais Eiropas pretterorisma centrs. Eiropola direktors uzsvēra, ka ir nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu starp valstīm.
Vainraits norādīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka draudi Eiropai var būt ne tikai no Islāma valsts, bet arī no citām teroristiskām organizācijām, tostarp no teroristu tīkla Al Qaeda.
ES pretterorisma koordinatora Žila de Kerkovi padomnieks Gunters Sablatniks atgādināja, ka pašreiz aptuveni 5000 ES iedzīvotāju ir devušies karot uz Sīriju un Irāku. Ļoti maza daļa ir atgriezusies Eiropā, piebilda Sablatniks. Arī viņš, turpinot Vainraita teikto, uzsvēra, ka nevar aizmirst par Al Qaeda un tās sabiedroto draudiem pasaulē.
Sablatniks stāstīja, - tā kā uz Islāma valsti konstanti tiek izdarīts liels spiediens, tas varētu radīt pretēju reakciju, proti, Islāma valsts uzbrukumus ārpus tās kalifāta - Ziemeļāfrikā, Eiropā, Turcijā un citviet, kas novērojams arī tagad.
Sablatniks izteicās, ka ES sagaida daudzi izaicinājumi, un tikai viens no tiem ir ES ārējās robežas un Šengenas zona, skaidrojot, ka būtu nepieciešamas sistemātiskas pārbaudes, kā arī sistemātiska reģistrēšanās trešo valstu pilsoņiem, kas ierodas Šengenas zonā nelegāli.
Pretterorisma koordinatora padomnieks uzsvēra deradikalizācijas nozīmīgumu, īpaši norādot uz deradikalizāciju cietumos.