Kamēr vidējā Krievijas iedzīvotāja pirktspēja inflācijas un rubļa kursa svārstību rezultātā jūtami sarūk, pamatoti vairojot patērētājos drūmu noskaņojumu (Krievijā patērētāju pārliecība šoruden piedzīvojusi straujāko kritumu kopš kopš 2015. gada), 10 turīgākie šīs valsts iedzīvotāji savus ienākumus šogad vairojuši par 10,8%, apsteidzot miljardierus gan Amerikas Savienotajās Valstīs (+ 7,5%), gan Lielbritānijā (+ 3,4%).
Vislielākais ienākumu pieaugums ir Krievijas enerģētikas dūzim Leonīdam Mihelsonam - viņa turība šogad pieaugusi par 4,37 miljardiem ASV dolāru, bet par 3,55 miljardiem dolāru turīgāks kļuvis naftas biznesa darbonis un Lukoil prezidents Vagits Alekperovs, bet enerģētikas, minerālmēslojuma ražošanas un citās jomās prāvas summas pelnošais Andrejs Meļņičenko tapis par 2,55 miljardiem bagātāks. Jāatgādina, ka daudzus no Krievijas bagātnieku kontrolē esošajiem uzņēmumiem tieši vai netieši skar sankcijas, kas ieviestas kā atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā.
Tiesa, vairāki Krievijas miljardieri šogad arī cietuši prāvus zaudējumus, piemēram, Viktors Vekselbergs (-2,13 miljardi dolāru) un Iskanders Mahmudovs (-2,12 miljardi dolāru), tomēr uz globālā fona 10 bagātākie cilvēki Krievijā šogad īpašumus vairojuši procentuāli straujāk par bagātniekiem citās valstīs. Tomēr absolūtajos skaitļos aizvien čempioni ir amerikāņi un ķīnieši, piemēram, interneta tirdzniecības milža Amazon dibinātāja, šobrīd pasaulē bagātākā cilvēka, Džefa Bezosa bagātība šogad pieaugusi par iespaidīgiem 52,2 miljardiem ASV dolāru.
Jāatgādina, ka šogad ASV aprīlī paziņoja par jaunām sankcijām pret vairākiem Krievijas oligarhiem, kuru rezultātā 50 Krievijas bagātnieki dienas laikā zaudēja 11,7 miljardus dolāru. Līderis zaudējumu ziņā bija Oļegs Deripaska, kura bagātība kompāniju Rusal un En+ Group akciju cenu krituma samazinājās par teju ceturtdaļu jeb 1,3 miljardiem dolāru.
Ilona Kulda
bet
interesanti