Tveras rajona tiesā pirmdien notika trešā pirmstiesas noklausīšanās. Lietas izskatīšana, pēc aizstāvības puses advokātu lūguma, pārcelta uz 4.martu. Taču Magņitska tuvinieki uzstāj, ka tiesas nozīmētajiem advokātiem nav tiesību pārstāvēt mirušo juristu.
Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski. Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot. Pēc viņa nāves šī lieta tika slēgta, bet 2011.gada augustā no jauna atvērta.
Magņitskis un viņa bijušais darba devējs - Rietumu investīciju fonda Hermitage Capital vadītājs Viljams Brauders - tiek apsūdzēti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 522 miljonu Krievijas rubļu (aptuveni deviņu miljonu latu) apmērā. Laikraksts Kommersant pirmdien vēstīja, ka jaunais tiesas process saistīts ar nelikumīgu Krievijas gāzes giganta Gazprom iegādi fonda labā, domājams, pirms 2005.gada, kad Krievija atcēla ārvalstu investīciju aizliegumu stratēģiski nozīmīgajās nozarēs. Brauders pašlaik atrodas Londonā un tiek tiesāts aizmuguriski.
Magņitska māte Natālija, kas boikotē tiesas procesu, aicinājusi Maskavas advokātus nepārstāvēt viņas dēlu un šādi atturēties no, viņasprāt, negodīgā procesa leģitimizācijas.