Pēc viņas teiktā, galīgais lēmums par sankcijām tiks pieņemts nākamajā ES ārlietu ministru sanāksmē 9.februārī.
Mogerīni paziņoja, ka tiks arī veikts sagatavošanās darbs pie jebkādiem citiem "piemērotiem pasākumiem", kādus ES var veikt sakarā ar krīzi Ukrainā.
Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos, vēsta informācija Padomes mājas lapā.
Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.
"Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu," uzsvēra ES augstā pārstāve.
"Mēs ceram, ka tās [sankcijas] palīdzēs nodrošināt papildus spiedienu uz Krieviju, lai izvairītos no negatīviem soļiem, kurus esam pieredzējuši aizvadītajā laika posmā," norādīja Mogerīni.
Eiropas Komisijai uzdots sagatavot priekšlikumus par turpmākajām sankcijām, lai vēlāk ES Padome varētu vienoties par sankciju paplašināšanas veidu un līmeni, aģentūrai LETA pēc sanāksmes pavēstīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība).
Runa varētu būt par sankciju noteikšanu pret vēl kādām personām, vai arī saskaņā ar Latvijas izteiktajiem ierosinājumiem - papildu sankcijas varētu tikt īstenotas ekonomikas jomā un paplašinot noteiktos ierobežojumus augsto tehnoloģiju sfērā un militāro tehnoloģiju jomā, pieļāva Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat ES ārlietu ministri vienojās līdz septembrim pagarināt Krievijas amatpersonām un Donbasa teroristu vadoņiem noteiktās sankcijas, kuru termiņš beidzas 17.martā.
(ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopu)