"Protams, šie Krievijas paziņojumi rada bažas NATO dalībvalstīm. Tomēr vēlos piebilst, ka tā ir lieka Krievijas finanšu līdzekļu izšķiešana, jo uzbrukuma ieroču pastiprināšana ir vērsta pret mākslīgu ienaidnieku, kāda nemaz nav," žurnālistiem Viļņā teica NATO ģenerālsekretārs.
Rasmusens šonedēļ apmeklē visas trīs Baltijas valstis – pēc Lietuvas apmeklējuma viņš ceturtdien dosies uz Igauniju, bet piektdien ieradīsies Latvijā.
Lietuva ne reizi vien paudusi bažas par Kaļiņingradas apgabala militarizāciju. Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene pērn paziņoja, ka šajā apgabalā ir izvietoti taktiskie kodolieroči. Šovasar Polijas laikraksts Rzeczpospolita vēstīja, ka Kaļiņingradas apgabalā izvietotas raķetes S-400, kas mērķi spēj sasniegt 400 kilometru rādiusā.
Turklāt pērn novembrī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, varētu izvietot raķetes Iskander. Iskander tikšot izvietotas, ja ASV neņems vērā Maskavas prasības NATO rakstveidā apstiprināt, ka Eiropā plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret Krieviju.
Novembra beigās Kaļiņingradas apgabalā darbu sāka raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas stacija.