NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Krievijai vēl ir iespēja glābt INF līgumu. "Iespēja ir. Laiks iet uz beigām, bet Krievijai vēl ir iespējams glābt INF līgumu," teica Stoltenbergs. "Ja Maskava līdz 2. augustam neatsāks ievērot līgumu, viņi būs pilnībā atbildīgi par INF līguma beigām," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
"Mēs esam vienojušies par plašu pasākumu spektru - politiskiem pasākumiem, militāriem pasākumiem, mācībām, pretraķešu aizsardzību, konvencionāliem pasākumiem un citiem. Daži no tiem būs ilgtermiņa pasākumi, citus būs iespējams īstenot īstermiņā," informēja Stoldenbergs.
Starp ASV un tolaik Padomju Savienību noslēgtais Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līgums (INF) paredz, ka abām lielvalstīm jāiznīcina savā arsenālā esošās un no sauszemes platformām palaižamās tuva (no 500 līdz 1000 kilometriem) un vidēja (no 1000 līdz 5500 kilometriem) darbības rādiusa raķetes, kā arī to palaišanas iekārtas un cita ar šāda darbības rādiusa raķetēm saistītā infrastruktūra.
Vašingtona, kurai atbalstu pauduši arī tās sabiedrotie, uzskata, ka Krievija šo līgumu pārkāpusi, attīstot raķetes 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8. Vašingtona jau iepriekš bija devusi Maskavai laiku līdz 2. augustam, lai pakļautos līguma prasībām, pretējā gadījumā draudot, ka ASV izstāsies no INF līguma.
Tā kā raķetēm 9M729 ir mobilās palaišanas iekārtas, NATO bažījas par to, ka ir grūti noteikt, kur atrodas šīs raķetes, kuras var nogādāt kodolgalviņas līdz mērķiem Eiropā dažu minūšu laikā.
NATO nolūks ir nodrošināt pārliecinošu atturēšanas stratēģiju, neatgriežoties pie bruņošanās sacensības. Alianse vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno izvietot Eiropā no sauszemes platformām palaižamas kodolraķetes, taču starp iespējamajiem pretpasākumiem varētu būt svarīgākās infrastruktūras aizsardzības pastiprināšana ar zenītraķešu sistēmām, militāro manevru plašāka izvēršana un konvencionālā bruņojuma palielināšana.
to "protams"
.
Skaidrs