Daudzi vietējie un eksperti uzskata, ka incidents bijis par ieganstu, lai galēji labējie varētu izprovocēt nemierus. Analītiķi uzskata, ka Pugačovā notiekošais ir signāls Krievijas valdībai, kuras piekoptās politikas dēļ valstī strauji pieaug etniskā neiecietība, kas rezultējas regulāros starpetniskos konfliktos.
Pie visa vainīgs šņabis
Gaisotne Pugačovā ir sakāpināta kopš aizpagājušās nedēļas nogales, kad starp vietējo iedzīvotāju 20 gadu veco Ruslanu Maržanovu un kādu pilsētā iebraukušu 16 gadu vecu čečenu puisi izcēlās strīds par meiteni. Sākotnēji mutiskais konflikts pārauga kautiņā, kurā nepilngadīgais sadūra nesen demobilizēto karavīru, kurš vēlāk no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā nomira.
Notikušais izraisīja milzīgu sašutumu vietējos krievu izcelsmes iedzīvotājos, kuri izgāja ielās, lai pieprasītu pilsētas vadībai izraidīt visus Ziemeļkaukāza un Vidusāzijas izcelsmes iebraucējus, kuri nav pierakstīti Pugačovā un kuriem nav pastāvīga darba.
Varasiestādes sākotnēji to noraidīja, bet vēlāk sāka iebraucēju dokumentu pārbaudi. Vietējā policijas pārvalde arī pārskatīja visas pēdējos gados izbeigtās krimināllietas, bet nevienā no tām neatrada kāda čečenu imigranta vārdu.
Pēc R. Maržanova bērēm pagājušajā pirmdienā vairāki simti vietējo devās uz rajonu, kurā dzīvo pārsvarā čečenu ģimenes, lai izrēķinātos ar, viņuprāt, nevēlamajiem iebraucējiem. Iejaucās likumsargi, kas nepieļāva vardarbību.
Policijai pagājušajā nedēļā nācās lietot spēku, lai nepieļautu, ka saniknotie protestētāji iebrūk domes ēkā un aizdedzina kafejnīcu, kas ir populāra vietējo čečenu jauniešu atpūtas vieta, netālu no tās notika R. Maržanovam liktenīgais kautiņš. Tomēr protestētāji vairākkārt bloķēja šoseju, kas savieno Saratovas un Volgogradas pilsētu, un piekodināja, ka darīs to, kamēr Pugačovas vadība neizpildīs viņu prasības.
Vietējā vara ik dienu uzsver, ka letālais incidents nebija etniski motivēts. Arī R. Maržanova tēvs ir vērsies pie protestētājiem. «Pie vainas nebija etniskā izcelsme, bet šņabis un Krievijas pārtapšana par alkoholiķu nāciju,» viņu citē aģentūra RIA Novosti.
Varai izdevīga situācija
Pugačovā dzīvo 40 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem čečeni ir tikai aptuveni simts. Šeit dzīvo arī 3500 tatāru, vairākums no tiem ir musulmaņi.
Daļa pilsētas iedzīvotāju domā, ka R. Maržanova slepkavību izmantojuši cilvēki, kuri iebraucējos saskata draudu krieviem. Vietējais musulmaņu garīdznieks Rustams Gilmutdinovs ir pārliecināts, ka bija provokatori, kuri «gaidīja mazāko dzirksteli», lai izraisītu plašāku konfliktu.
Domnīcas Sova Center, kas pēta starpetniskās attiecības Krievijā, pētniece Vera Alperoviča nav pārsteigta par situācijas attīstību Pugačovā, jo visā valstī regulāri notiekot līdzīgi incidenti, kurus nacionālisti izmanto savu mērķu sasniegšanai.
«Šādi incidenti notiek divas vai trīs reizes mēnesī. Es sekoju nacionālistu aktivitātēm un zinu, ka viņi nepalaiž garām šāda veida konfliktus. Viņi cenšas tos izcelt, jo viņiem šādi konflikti nozīmē starpetniskā kara sākšanos. Viņuprāt, tas ir karš, kam ir jānotiek, un to viņi kvēli gaida,» V. Alperoviča stāsta Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība.
Viņa uzskata, ka starpetniskās spriedzes pieaugums lielā mērā ir saistīts ar Krievijas valdības neieinteresētību ieviest politiku, kas visos valsts pilsoņos ieaudzinātu vienotas identitātes izjūtu. «Visaptverošas pilsoniskās identitātes trūkuma apstākļos rodas dabiska tendence uzsvērt indivīda etnisko piederību, un tas noved pie ksenofobijas un konfliktiem, ko parasti var novērot mazās pilsētās, kur ir ciešas kopienas un viss notiek kā uz delnas,» norāda V. Alperoviča.
Laikraksts Vedomosti uzskata, ka varai politiskās un ekonomiskās krīzes apstākļos etniskā spriedze pat ir izdevīga, jo tādējādi var mobilizēt vēlētāju vairākumu, stāstot par etnisko krievu centrālo lomu valsts pastāvēšanā un uzturot mītu par iebraucējiem kā Krievijas ienaidniekiem.