"Mēs esam priecīgi, ka jūs varējāt pieņem mūsu ielūgumu, lai arī tas tika nosūtīts pirms laba laika," sarunu sākumā paziņoja Lavrovs.
"Mēs piedzīvojam smagu periodu Krievijas un Rietumu attiecībās (..), bet mūsu mērķis vēl arvien ir atjaunot pilnu sadarbību ar ES, mūsu lielāko tirdzniecības un ekonomikas partneri," viņš piebilda.
Savukārt Mogerīoni uzsvēra, ka abu pušu attiecības neesot "iesaldēts", tomēr vienlaikus viņai nācās atzīt, ka starp Maskavu un Briseli pastāv dziļas domstarpības.
ES un Krievijas attiecības ir saspringtas daudzos jautājumos, bet galvenokārt Sīrijas un Ukrainas konfliktu dēļ, un Brisele pirms vizītes paziņoja, ka šie konflikti arī būs galvenie temati Mogerīni un Lavrova sarunās.
"Būtu visai sirreāli uzskatīt mūs par stratēģiskiem partneriem un [tajā pašā laikā] ievērot sankcijas," kuras pret Krieviju noteikusi ES, tādējādi reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā, pēc tikšanās ar Lavrovu norādīja Mogerīni.
Vienlaikus viņa izteicās, ka abas puses esot ieinteresētas "uzlabot mūsu attiecības".
ES augstākā pārstāve ārlietās tomēr uzsvēra, ka neesot pamata izlikties, it kā Krievija nebūtu anektējusi Ukrainai piederošo Krimu un ka sankcijas būtu iespējams atcelt.
Tikmēr Lavrovs no savs puses norādīja, ka abas puses esot bijušas vienisprātis par nepieciešamību īstenot Minskas vienošanos par karadarbības apturēšanu Ukrainas austrumos.
2014.gadā, stājoties ES ārlietu augstākās pārstāves amatā, Mogerīni bija Krievijai simpatizējošas politiķes reputācija. Viņa centās stabilizēt attiecības ar Krieviju, norādot, ka tā ir milzīga kaimiņvalsts, ar ko ES jāiemācās sadzīvot, taču Krievijas iebrukums Ukrainā izkliedēja izredzes uz attiecību uzlabošanu.