Džonsons otrdien aicināja rīkot protesta akcijas pie Krievijas vēstniecības Londonā, nosodot Maskavu par tās piedalīšanos Sīrijas pilsoņkarā valdības pusē.
Izsakoties par Krievijas uzlidojumiem Alepo, Džonsons sacīja, ka tie, "neapšaubāmi, ir kara noziegumi".
Tas, ka Džonsons "apsūdz Krieviju visos nāves grēkos", ir "vētra tējas tasē", paziņojumā skaidroja Krievijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Igors Konašenkovs.
"Rusofobiskā histērija, kuru regulāri uztur atsevišķi britu establišmenta pārstāvji, jau labu laiku netiek uztverta nopietni," viņš piebilda.
Konašenkovs skaidroja, ka Krievijas gaisa spēki nav atbildīgi par ANO palīdzības konvoja apšaudi aizvadītajā mēnesī Alepo apkaimē, un norādīja, ka Lielbritānija nav publiskojusi pierādījumus, kas tai it kā esot pret Krieviju.
"It kā jūsu rīcībā esošie "pierādījumi", kas atbilstoši jūsu teiktajam jums ir, nebūs ne graša vērti, ja tie tiks padarīti pieejami visiem," norādīja amatpersona.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova otrdien sacīja, ka Maskava Džonsona izteikumus uzskata par apkaunojošiem.
Londonā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) paziņojusi, ka Krievija otrdien veikusi pēdējo dienu laikā intensīvāko Alepo nemiernieku rajonu bombardēšanu.
Uzlidojumos Alepo austrumu rajonos dzīvību zaudējuši 25 mierīgie iedzīvotāji, arī četri bērni.
Ar Krievijas kara aviācijas atbalstu Sīrijas armija turpina uzbrukumu, nemierniekiem atkarojot vienu kvartālu pēc otra, cenšoties bruņotās opozīcijas grupējumus padzīt no Alepo pavisam.
Kopš operācijas sākuma 22.septembrī Sīrijas un Krievijas armiju ugunī dzīvību zaudējuši vismaz 290 cilvēki, pārsvarā civilisti, liecina SOHR dati.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.