Šobrīd aizdomās par inficēšanos Saļehardas slimnīcā kopumā ievietoti jau 90 cilvēki, tostarp 45 bērni, aģentūrai TASS pavēstīja gubernatora pārstāve Natālija Hlopunova.
Kā ziņots, kāds 12 gadus vecs zēns, kas bija inficējies ar bīstamo slimību, pirmdien jau nomira.
Šajā reģionā, kas atrodas aptuveni 2000 kilometru uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, jau pirms nedēļas izsludināta karantīna, kad tika konstatēts, ka ar Sibīrijas mēri inficējušies vismaz deviņi briežkopji.
No Sibīrijas mēra mirušo ziemeļbriežu skaits jau pārsniedzis 2300.
Varasiestādes sākušas cilvēku un ziemeļbriežu vakcināciju.
Šis ir pirmais Sibīrijas mēra uzliesmojums Jamalas Ņencu autonomajā apvidū kopš 1941.gada.
Zinātnieki uzskata, ka epidēmija ir neierasti karstās vasaras sekas. Mēra baktērijas, kas mūžīgā sasaluma apstākļos saglabājušās sen mirušo ziemeļbriežu atliekās, siltā laika dēļ atguvušas aktivitāti.
Cilvēki ar Sibīrijas mēri var inficēties vai nu ieelpojot tā sporas, lietojot pārtikā saslimušo dzīvnieku gaļu, vai arī caur ievainojumiem ādā.
Hlopunova norādīja, ka starp inficētajiem ir ģimene, kas atbilstoši nomadu paražām "ēdusi jēlu ziemeļbrieža gaļu un dzērusi asinis".
Uz epidēmijas zonu devusies Krievijas veselības ministre Veronika Skvorcova.
Tomēr varasiestādes centušās nomierināt sabiedrību, norādot, ka "epidēmijas nav" un slimības skartais apvidus ir slēgts.
Aizsardzības ministrija nosūtījusi uz epidēmijas zonu 200 vīru lielu īpaši sagatavotu vienību, kurai ar helikopteru un bezpilota lidaparātu palīdzību jāveic inficētās teritorijas dezinfekcija un jāsadedzina mirušo dzīvnieku līķi.
No infekcijas skartās teritorijas evakuēti 160 briežkopji, kas piekopj nomadu dzīvesveidu.
Kopumā tradicionālo nomadu dzīvesveidu reģionā joprojām piekopj aptuveni 16 500 cilvēki, kas pārtiek no medīšanas, zvejniecības un briežkopības.