Saskaņā ar likuma grozījumiem Maskava varēs jebkuru ārvalstu mediju pasludināt par "ārzemju aģentu". Tā ir skaidrojama kā atbildes reakcija ASV spiedienam Kremļa raidorganizācijai RT reģistrēties saskaņā ar Ārvalstu aģentu reģistrācijas likuma prasībām. Organizācijām, kas reģistrētas saskaņā ar minēto likumu, ļauts turpināt darbību ASV, taču tām jāatklāj informācija par savu darbību, tostarp par finansējuma avotiem.
"Tas ir lēmums, kuru mūs piespieda izdarīt, neviens no mums negribēja pieņemt šādu lēmumu, tas neiespaidos runas brīvību mūsu valstī," apgalvojis Valsts domes spīkera vietnieks Pjotrs Tolstojs.
Likumprojektu atbalstīja 414 deputāti, balsojumu politiķi apsveica ar īsiem aplausiem. Lai likums stātos spēkā, to vajag apstiprināt Federācijas padomei un prezidentam Vladimiram Putinam.
Uz jautājumu, kuri mediji konkrēti varētu tikt atzīti par "ārvalstu aģentiem", Tolstojs atbildēja, ka "tie ir mediji, kas saņem naudu no ārvalstu valdībām, neatkarīgi no to īpašnieku struktūras".
Tajā pašā laikā saskaņā ar aģentūras TASS sniegto informāciju par "ārvalstu aģentiem" var tikt atzīti jebkuri mediji, kurus finansē "starptautiskās vai ārvalstu organizācijas" vai arī ārvalstnieki.
politologs Tumšpautis
Neslāvs