Krievijas zelta rezerves ir gandrīz tūkstotis tonnu, kas valstij šajā ziņā dod astoto vietu pasaulē, un Maskava turpina strauji palielināt savus zelta krājumus, tāpat ieguves apjomus palielina nacionālā zeltrūpniecība.” Pēc Krievijas zeltrūpnieku savienības vadītāja Sergeja Kašubi vārdiem, 2012. gadā valstī tika iegūtas 226 tonnas zelta, par 15 tonnām vairāk, nekā 2011. gadā,” vēsta Vācijas laikraksts Suddeutsche Zeitung.
„Krievijai zelta krājumu palielināšana ir ekonomiskās drošības jautājums, uzticams atbalsts sarežģītā laikā. Jo vairāk valstij ir zelta, jo drošāk tā jūtas dolāra, eiro, mārciņas vai jebkuras citas rezerves valūtas katastrofas gadījumā,” šo rīcību skaidro varas partijas Vienotā Krievija deputāts Jevgēņijs Fjodorovs. Tajā pašā laikā, pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, zelta daļa Krievijas rezervēs ir tikai 9,5%, kamēr valstīs, kas tradicionāli atbalsta lielus zelta uzkrājumus, tādās kā Vācija, Francija, Itālija vai ASV, tā ir vairāk nekā 70%.
Izdevums arī norāda, ka „pievēršanās zeltam ir ļāvusi Krievijai labi nopelnīt. Kopš brīža, kad pēc V. Putina norādes tika ievērojami palielināti zelta iepirkumi Magadanā – Krievijas zeltrūpniecības industrijas centrā –zelta cena ir pieaugusi gandrīz par 400%. Toreiz, 2005. gadā, viņš sacīja, ka Centrālajai bankai nav jākautrējas iepirkt zeltu.” Publikācijā uzsvērts, ka V. Putins sniedzis šim lēmumam būtisku politisko atbalstu – pirms diviem gadiem viņš kļuva par pirmo Krievijas premjeru, kas personiski apmeklējis valsts zelta glabātuvi.
Pēc Vācijas Bādenes-Virtembergas federālās zemes bankas datiem, bez Krievijas pēdējos gados zeltu ir aktīvi iepirkušas arī Indija, Saūda Arābija un Meksika. Līdz globālās krīzes sākumam zeltu iepirka arī rietumvalstu emisiju bankas, bet pašlaik tās gandrīz visas ir pārtraukušas zelta iepirkšanu.
„Pamatojums, kāpēc emisiju bankas atkal vēlas iepirkt zeltu, visur ir līdzīgs: bankas grib diversificēt valūtu rezerves, kļūstot mazāk atkarīgas no ASV dolāra, kuros parasti glabājas lielākā daļa rezervju. Vistālāk šajā ziņā ir gājusi Ķīna: pirms dažiem gadiem tās emisijas banka pat piedāvāja atgriezties pie valūtas, kuru nodrošina zelts vai izejvielas. Tomēr ekspertu vairākums uzskata, ka šis plāns nav īstenojams, jo pašlaik pasaulē ir pārāk daudz ikdienas lietošanai domātas valūtas. Pēc Bādenes-Virtembergas bankas analītiķa Tomasa Pretela vārdiem, atgriešanās pie zelta standarta ir maz ticama vēl arī tādēļ, ka tas liedz iespējas ātri reaģēt uz traucējumiem sistēmā, palielinot naudas masas ar emisiju banku palīdzību. Daudzām krīzes skartajām Eiropas valstīm bez emisiju banku iejaukšanās, nāktos pārslēgties uz ļoti radikālas taupības režīmu, norāda izdevums.