Oficiālajā ceremonijā, kurā piedalījās arī bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kas 2005. gadā ar Putinu parakstīja sākotnējo vienošanos par šī gāzes vada izbūvi, Krievijas premjers datorā ierakstīja palaišanas komandu.
Putins jau pirmdien paziņoja, ka otrdien tiks sākts pārsūknēt tehnisko gāzi, kuru nepieciešams pārsūknēt, lai varētu sākties enerģijas piegādes.
7,4 miljardus eiro izmaksājušais 1220 kilometru garais cauruļvads savieno Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem.
Nord Stream projektu vada Krievijas valsts enerģētikas gigants Gazprom un Vācijas kompānijas E. On Ruhrgas un BASF-Wintershall.
Plānots, ka Nord Stream Eiropai gadā piegādās 55 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, kas veido 11% no Eiropā patērētā dabasgāzes apjoma.
Gāzes vada celtniecību neatbalstīja Polija un Baltijas valstis, kas pauda uzskatu, ka tā vienīgais mērķis ir apiet to teritoriju.
Atbilstoši respektablā laikraksta The Wall Street Journal ziņām projekts Varšavā dēvēts par "Molotova-Ribentropa cauruļvadu".
Baltijas valstīs arī valda bažas par cauruļvada būvniecības iespaidu uz vidi, jo Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara tika nogremdēta gan parastā, gan ķīmiskā munīcija.