Ar "nepaklausīgajām" vietnēm domātas vietnes, kuras atteiksies rīkoties saskaņā ar Krievijas tiesu un varasiestāžu lēmumiem.
Motīvs ir skaidrs - priekšvēlēšanu periodā ierobežot piekļuvi valdošajam režīmam politiski nevēlamiem tiešsaistes resursiem. The Moscow Times kā piemēru - šīs iniciatīvas "mērķi" - min Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija veidotu filmu par premjeru Dmitriju Medvedevu, kura vietnē YouTube divu nedēļu laikā skatīta jau 8,7 miljonus reižu. Taču, kā raksta The Moscow Times, Kremlis to vēlas informācijas telpu kontrolēt, radot iespaidu par sevi kā atbildīgu regulatoru, kas tikai palīdz nodrošināt tiesas lēmumu izpildi.
Jāatzīst, ka starptautiskie informācijas tehnoloģiju giganti nudien itin bieži nerespektē vietējo valsts iestāžu lēmumus, turklāt ne tikai Krievijā. Piemēram, arī Eiropas Komisija apsūdzējusi Google dominējošā stāvokļa izmantošanā Eiropas tirgū. Google atteikusies ievērot Krievijas Federālā pretmonopola dienesta nosacījumus, savukārt sociālie tīkli Facebook un Twitter atteikušies pildīt Krievijas tiesu lēmumus. Līdz šim vienīgie Krievijas varas iestāžu rīcībā pieejamie "ieroči" bija šo vietņu pilnīga bloķēšana.
Tomēr The Moscow Times lēš, ka Krievijas iecere padarīt piekļuvi "nepaklausīgajām" vietnēm lēnāku nenesīs cerētos rezultātus - lai šādu mehānismu ieviestu, nepieciešamas vērienīgas investīcijas jaunās tehnoloģijās, kas, piemēram, valsts kontrolētajam telekomunikāciju milzim Rostelecom vien izmaksātu simtus miljonus dolāru. Turklāt arvien izplatītāki kļūst risinājumi un programmatūra, kas ļauj lietotājam šādus ierobežojumus apiet.