Svētdien , 4. martā, Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas, kurās tiks noskaidrots valsts līderis uz nākamajiem sešiem gadiem un iespējams arī ilgāk. Par vēlēšanu iznākumu šaubu nav nevienam - pēc Levadas centra datiem 60% Krievijas balstiesīgo iedzīvotāju uzskata, ka vēlēšanās uzvarēs Vladimirs Putins, savukārt tikai 4% aptaujāto uzskata, ka viņš zaudēs vēlēšanās.
Tajā pašā laikā, pārsvarā lielajās pilsētās, pieaug neapmierinātība ar Putina nespēju cīnīties ar korupciju, kas ir galvenais iemesls sabiedrības segregācijai, ka arī pārkāpumiem Valsts Domes vēlēšanās. Opozīcija, jeb kā viņiem patīk sevi dēvēt kreatīvā klase, ir fragmentāra un reizēm pretrunīga. Viņiem trūkst izteikta līdera un skaidru politisko mērķu. 5. martā Maskavā jau tiek plānoti masu protesti ar 30 000 cilvēku piedalīšanos pret vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, lai gan pats fakts, ka vēlēšanās ir bijuši pārkāpumi, nevar būt konstatēts, jo tās vēl pat nav notikušas.
Par prezidenta amatu sacenšas arī Zuganovs, Žirinovskis, Prohorovs un Mironovs, kam patīk televīzijas debatēs saukt vienam otru par Kremļa projektiem - ar to tiek saprasts politisks formējums vai partija, kas tiek atbalstīta vai veidota par Kremļa naudu, lai atņemtu vēlētāju balsis reāliem V. Putina konkurentiem.
Putina atbalstītāju argumenti parasti koncetrējas ap trīs punktiem: pirmkārt, pastāvošā režīma nomaiņa var novest pie politiskas nestabilitātes un haosa, tas tiek minēts 90. gadu kontekstā. Otrkārt, salīdzinot ar daudzām Rietumeiropas valstītm, Putins kā premjerministrs ir sekmīgi pārvarējis ekonomisko krīzi. Treškārt, viņš ir kompetentākais no kandidātiem, ar vislielāko pieredzi un piemērotas alternatīvas nemaz nav. Opozīcijas skatījumā tieši pēdējais arguments arī rada satraukumu, jo līdera neaizvietojamība ir pretrunā ar demokrātijas principiem.
Svētdien gaidāmajās prezidenta vēlēšanās galvenais jautājums nav, kas uzvarēs, bet uz kādiem principiem būs balstīta nākamā Krievijas prezidenta politika. Te atkal eksistē divi iespējamie scenāriji. Pirmais un nevēlamais scenārijs - Putins eiforiski noskaņots iegūst prezidenta amatu un nolemj nostriprināt savas varas pozīcijas. Tiek ierobežota interneta brīvība, masu saziņas līdzekļi tiek pakļauti stingrākai cenzūrai, tiek ierobežoti protesta gājieni, tiek meklēts ārējais ienaidnieks, piemēram, ASV tēlā. Vēlamais scenārijs, bet mazāk ticamais – Putins, nonākot prezidenta amatā, veic sociālas un ekonomiskas reformas ar mērķi cīnīties pret sabiedrības noslāņošanos. Ieklausoties opozīcijas pārmetumos, liberalizē politisko sistēmu valstī un aktīvi cīnās ar korupciju.