„Valsts vadībai ir jāatzīst, ka noticis liels skaits falsifikāciju un viltojumu, kamdēļ paziņotie rezultāti neatspoguļo vēlētāju gribu,” M. Gorbačovs sacīja intervijā aģentūrai Interfax.
Pēc PSRS eksprezidenta vārdiem, arvien vairāk Krievijas iedzīvotāju netic, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti ir godīgi. Savukārt sabiedrības viedokļa „ignorēšana diskreditē varu un destabilizē situāciju valstī”, izteicās M. Gorbačovs.
„Tādēļ es uzskatu, ka esošajai varai ir jāpieņem tikai viens lēmums: anulēt vēlēšanu rezultātus un sarīkot jaunas vēlēšanas,” viņš piebilda.
Jāatgādina, ka atbilstoši provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, valdošā partija Vienotā Krievija saņēmusi 49,3% vēlētaju balsu un iegūs 238 no 450 deputātu mandātiem. Tālāk seko komunisti - 19,2% (92 mandāti), Taisnīgā Krievija - 13,25% (64 mandāti) un liberāldemokrāti - 12% (56 mandāti). No 7% barjeru nepārvarējušajām partijām visvairāk balsu atdots par Jabloko - 3,3%.
Atbilstoši 2008. gadā veiktajām izmaiņām Krievijas konstitūcijā, šis Valsts domes sasaukums tiek ievēlēts nevis uz četriem gadiem, kā tas bija līdz šim, bet gan uz pieciem gadiem.
Vienlaikus opozīcija un ārvalstu novērotāji norāda, ka vēlēšanu gaitā pieļauts liels skaits dažādu pārkāpumu, kas visi bijuši vērsti uz to, lai nodrošinātu Vienotās Krievijas uzvaru. Piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) novērotāji paziņoja, ka balsošana Krievijas Valsts domes vēlēšanās kopumā atbildusi Krievijas likumdošanai un Eiropas standartiem, lai gan fiksēts lielāks skaits dažādu darbību ar mērķi atbalstīt Vienoto Krieviju, kā arī pārkāpumi balsu skaitīšanas gaitā un novērotāju darba kavēšana.
„Lai arī vēlēšanās piedalījās septiņas partijas, atteikums reģistrēt vairākus politiskos spēkus sašaurināja politiskās konkurences iespēju. Tāpat konkurence bija nosvērta par labu valdošajai partijai, vēlēšanu administrācija nebija neatkarīga, vairums mediju nebija objektīvi, un valsts varas iestādes nepamatoti iejaucās dažādos līmeņos,” teikts sākotnējā Eiropas novērotāju atskaitē, kas tika izplatīta pirmdien.
Valstī arī notikušas vairākas protesta akcijas pret vēlēšanu norisi un to rezultātiem, kuru gaitā apcietināti kopumā vairāk nekā 1000 cilvēku, lielākā daļa no viņiem - Maskavā.