Viļņā 14 cilvēku nogalināšanā vainotais specvienības komandieris intervijā ziņu aģentūrai "RIA-Novosti" klāsta, ka, atrodoties apcietinājumā Vīnē, Krievijas diplomātu darbošanās radījusi drošības sajūtu.
"No Krievijas sūtņa un drošības virsnieka darbībām šīs situācijas atrisināšanā bija skaidrs, ka nepametīs, neatdos," sacīja Golovatovs.
Krievijas vēstniecības drošības jautājumu darbinieks, kurš lielāko "Alfas" virsnieka apcietinājuma laiku bijis ar viņu kopā, sekmējis to, ka tiek saglabāta kontrole par situāciju.
Austriešu advokāts, kuru 14.jūlijā arestētajam Golovatovam bija sarūpējusi Krievijas vēstniecība, ieradies nākamajā rītā ap plkst.10.
Viņš paskatījies uz aresta orderi un "viennozīmīgi konstatējis", ka tas sastādīts nekorekti, atceras "Alfas" komandieris.
"Orderi nevar izpildīt nedz Austrija, nedz kāda cita Eiropas Savienības valsts, jo visas apsūdzības, kas tajā figurē, ir politiska rakstura, bet politiski motīvi netiek izskatīti," norādīja Golovatovs.
Vienlaikus viņš pauda cerību, ka no Krievijas Ārlietu ministrijas puses uz viņa aizturēšanu sekos noteikta reakcija.
"Krievija ir PSRS tiesību mantiniece, un es esmu šīs valsts pilsonis. (..) Valstij ir jāaizstāv savi karavīri, kas, riskējot ar dzīvību, pildījuši īpašos uzdevumus cīņā ar terorismu un ekstrēmismu. Ja, nedod Dievs, lieta aizies līdz Hāgas tribunālam, tad - šodien es, bet rīt tādu būs vairāki desmiti tūkstošu. Šodien Lietuva, rīt - Latvija vai Igaunija."
Vaicāts, kādi Vīnes incidenta kontekstā varētu būt Baltijas valstu mērķi, bijušais specvienības komandieris atbildēja: "Uzskatu, ka jaunā Lietuvas pieprasījuma, kā arī citu Baltijas republiku prasību mērķis, manuprāt, ir iegūt zināmas preferences no Krievijas. Attiecībā uz savu valstu apgādi ar energoresursiem. Runa varētu būt par naftas un gāzes cenu."
"Ja raugās no politikas skatu punkta, Lietuvas vadība apšauba valsts virspavēlnieka, kas tajā laikā bija Mihails Gorbačovs, darbību un pavēļu likumību," norādīja "Alfas" komandieris.
Golovatovs 14.jūlijā tika arestēts Vīnes lidostā, pamatojoties uz Lietuvas 18.oktobrī izsniegto Eiropas aresta orderi. No apcietinājuma viņu atbrīvoja 15.jūlija pēcpusdienā, kad kopš aresta brīža nebija pagājušas pat 24 stundas.
Austrija skaidroja, ka Lietuva nav sniegusi pieprasīto papildu informāciju, tomēr lietuviešu puse šo versiju noraidīja, uzstājot, ka visa pieprasītā informācija sniegta.
Atsaucoties uz informācijas avotiem Krievijas ārlietu struktūrās, mediji ziņoja, ka Austrija atbrīvojusi arestēto Golovatovu, pakļaujoties Maskavas spiedienam.
Golovatovs Lietuvā tiek apsūdzēts par saistību ar 1991.gada 13.janvārī Viļņā padomju spēku sarīkoto slaktiņu, kurā tika nogalināti 14 cilvēki un aptuveni 800 guva ievainojumus.
Kā Krievijas laikrakstam "Kommersant" apliecināja avoti Krievijas ārlietu struktūrās, "caur Ārlietu ministrijas un mūsu vēstniecības Vīnē līniju mēs nosūtījām demaršus, kuros austriešu partneriem skaidrots, ka Golovatova lieta ir politizēta. Viņi to paanalizēja un izdarīja secinājumus".
"Par lietas iznākumu tur [Ārlietu ministrijā] ir pilnīgi apmierināti," rakstīja avīze.
Par Golovatova atbrīvošanu priecājas arī citu pēc PSRS sabrukuma Baltijas valstīs ierosināto krimināllietu figuranti.
Vīnes lēmums bija pareizs, uzskata Piedņestras Valsts drošības ministrijas vadītājs Vladimirs Antjufejevs, kurš, būdams Rīgas kriminālmeklēšanas priekšsēdētāja vietnieks, piedalījās 1991.gada janvāra notikumos Latvijas neatkarības pretinieku pusē, vēsta "Kommersant".
Latvijas varasiestādes viņu izsludinājušas meklēšanā saistībā ar apsūdzībām par bruņotu mēģinājumu sagrābt varu.
"Tas, ko pieraksta man un [PSRS Valsts drošības komitejas specvienībai] "Alfai" - meli. Mēs, padomju virsnieki, pildījām savu pienākumu un bijām uzticīgi zvērestam," laikrakstam norādīja Antjufejevs.
"Pie kriminālatbildības jāsauc tie, kas toreiz organizēja bruņotas provokācijas, - Latvijas un Lietuvas fašistiskie nacionālisti un viņu līdzdalībnieki no Rietumu specdienestu vidus. Bet tas diemžēl nav iespējams," klāsta Piedņestras ministrs.