"Eiropadome līdz 2017.gada 23.jūnijam pagarinājusi soda pasākumus, kas tika pieņemti, atbildot uz Krievijas īstenoto pretlikumīgo Krimas un Sevastopoles aneksiju," paziņoja EK.
ES nosoda un neatzīst Ukrainai piederošās Krimas pievienošanu Krievijai.
ES piemēroja šīs sankcijas 2014.gadā, lai parādītu savu pretestību Krievijas īstenotajai Krimas pussalas aneksijai.
ES aizliegusi jebkādas ES pilsoņu vai uzņēmumu investīcijas Krimā. ES reģistrētiem uzņēmumiem un ES pilsoņiem aizliegts pirkt Ukrainai "de iure" joprojām piederošajā pussalā nekustamos īpašumus vai firmas. Aizliegts arī finansēt Krimas uzņēmumus, kā arī sniegt ar finansēšanu saistītus pakalpojumus.
ES tūrisma uzņēmumiem aizliegts piedāvāt klientiem pakalpojumus Krimā vai Sevastopolē, tostarp, izņemot ārkārtas gadījumus, Eiropas kruīza kuģiem aizliegts ieiet jebkurā Krimas ostā.
Papildus aizliegts pārdot Krimas uzņēmumiem virkni preču un tehnoloģiju.
Tirdzniecības ierobežojumi ieviesti transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, kā arī minerālu, tostarp naftas un gāzes, ieguves industrijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.