Īsā intervijā izdevumam "Defence Matters" Gvedašvili norādīja, ka "Krievija ir izmantojusi pret Gruziju visus savā rīcībā esošos instrumentus", tostarp ekonomiskās sankcijas un militāru spēku, tomēr pašreiz tās interesēs nebūtu iesaistīties atklātā konfliktā.
"Pēc jaunās valdības nākšanas pie varas Gruzijā 2012.gadā Krievija koncentrējas uz maigās varas izmantošanu," uzskata eksperts.
"Tā ietekmē politiskās partijas, nevalstiskās organizācijas, medijus un baznīcu," skaidroja Gvedašvili, piebilstot, ka kopš 2008.gada kara Gruzija oficiālos dokumentos dēvē Krieviju par okupanti.
Vienlaikus eksperts atzina, ka būtisks ir ekonomiskais aspekts, uz ko norāda arī daudzi Gruzijas politiķi, gan piesargoties runāt par iestāšanos Eirāzijas Savienībā, jo "tā nudien nav populāra ideja".
Taču "pat valdība runā par pragmatisku politiku pret Maskavu", piebilda Gvedašvili.
Arī politikas analītiķis Kornelijs Kakačija no Tbilisi Valsts universitātes sacīja, ka, viņaprāt, Gruzijas valdība vēlas pragmatisku pieeju.
"Tā ir mīkstinājusi savu retoriku pret Krieviju. Arī ekonomiski tā rīkojas pragmatiski," norādīja eksperts, piebilstot, ka par šo pragmatisko pieeju liecina arī ekonomiskā un politiskā atvēršanās pret Ķīnu.
"Tomēr Tbilisi un Maskavai ir savas sarkanās līnijas, kuras nedrīkst šķērsot, sevišķi tāpēc, ka Krievija turpina okupēt daļu no Gruzijas teritorijas," norādīja Kakačija.
"Situācija ir sarežģīta. Gruzija baidās, ka tā iekļūs kaut kādā pelēkajā zonā starp Krieviju un Eiropu, kur Maskava varēs izvērst savu ietekmi, nerēķinoties ar Tbilisi," uzskata domnīcas "Atlantic Council" pētniece Laura Lindermane.
"Tbilisi ticēja, ka attiecības starp Krieviju un Rietumiem uzlabosies. Taču karš Ukrainā visu mainīja," norādīja Parīzes Politisko studiju institūta eksperts Florāns Parmontjē, vienlaikus piebilstot, ka Gruzija šobrīd nav Krievijas prioritāte.
"Maskava koncentrējas uz Sīriju un Ukrainu," piebilda eksperts.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 68% Gruzijas iedzīvotāju vēlas pievienoties NATO.