EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja vadītājs Mihaels Georgs Links uzsvēra, ka Krimas de facto varasiestādes ir ierobežojušas pamattiesības uz pulcēšanās, biedrošanās, izteikšanās un pārvietošanās brīvību.
"Tas noticis, piemērojot ierobežojošos Krievijas Federācijas likumus, kā arī sporādiski vēršoties pret cilvēkiem, medijiem vai sabiedrības grupām, kuras mēģinājušas mierīgi paust pretējus uzskatus," norādīja Links.
Okupācijas varasiestādes Krimā vērsušās pret aktīvistiem, vietējiem žurnālistiem un Krimas tatāru kopienu, teikts simts lapaspuses garajā EDSO ziņojumā.
"Mēs secinājām, ka tie ukraiņi un Krimas tatāri, kuri atklāti atbalsta Ukrainas teritorijas vienotību, atsakās no Krievijas pilsonības vai neatbalsta de facto varasiestādes, ir īpaši neaizsargātā pozīcijā," norādīja EDSO augstā komisāre mazākumtautību jautājumos Astrīda Torsa. Viņa piebilda, ka kopš Krimas aneksijas ir palielinājies uz abām kopienām izdarītais spiediens, kā arī kontrole pār to kultūru un politiskajiem uzskatiem.
Tiek uzskatīts, ka kopš Krievijas karoga pacelšanas Krimā aptuveni 10 000 līdz 15 000 tatāru ir pametuši Krimu.
Arī ANO un ASV ir nosodījušas minoritāšu tiesību pārkāpumus Krimā.