Šādi izsakoties, ministrs mudināja Kremli beigt slēpt Krievijas karavīru atrašanos Ukrainā.
Minskas līgumu izpilde būs apdraudēta, ja Krievija nepievienosies Donbasa konflikta atrisinājuma centieniem, brīdināja Zaoraleks.
Komentējot nule kā notikušo divu Krievijas karavīru sagūstīšanu Ukrainas austrumos, Zaoraleks sacīja: "Man tas ir vēl viens iemesls teikt Krievijas pusei - pietiks spēlēties, meklēsim kopā ceļus, lai atrisinātu šo ļoti nopietno konfliktu, kas apdraud mūs visus."
Ministrs no jauna uzsvēra, ka Ukrainas situācijas stabilizācija ir Čehijas interesēs, un mudināja Krieviju ietekmēt separātistus.
Ukrainas armija Luhanskas apgabalā sestdien (sākotnēji tika ziņots, ka svētdien) sagūstīja divus Krievijas armijas karavīrus - 3.gvardes īpašo uzdevumu brigādes kapteini Jevgēņiju Jerofejevu un seržantu Aleksandru Aleksandrovu. Brigādes pastāvīgā dislokācijas vieta ir Toljati pilsēta Krievijas Samaras apgabalā.
Pratināšanas gaitā abi gūstekņi apliecinājuši, ka ir Krievijas armijas aktīvā karadienesta karavīri. Nopratināšanas video ir publicēts tīmeklī.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.
NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs ceturtdien pauda satraukumu par to, ka šobrīd Ukrainas austrumos atkārtojas vecais šablons - prokrieviskie separātisti izmanto ugunspārtraukšanu, lai pastiprinātu spēkus pirms jauna uzbrukuma.
Līdzīga notikumu gaita jau tika pieredzēta Debaļcevē, kur prokremliskie kaujinieki īstenoja uzbrukumu ar Krievijas armijas atbalstu, atgādina Ukrainas telekanāls 1+1.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.