"Bušs man piezvanīja. Viņš atsaucās uz Maskavas mēra Gavrila Popova sniegto informāciju," intervijā laikrakstam Rossijskaja Gazeta sacīja M. Gorbačovs.
Tomēr padomju līderis Bušam nav spējis noticēt, jo "ir jābūt idiotam", lai laikā, kad Padomju Savienībā notiek fundamentālas pārmaiņas, nolemtu sagrābt varu ar spēka palīdzību. "Diemžēl viņi tiešām bija idioti," sacīja M. Gorbačovs.
Pučā pret M. Gorbačovu piedalījās viņa paša viceprezidents un Valsts drošības komitejas priekšnieks. Partijas veterānu grupa noteica mājas arestu M. Gorbačovam, kurš tobrīd baudīja atvaļinājumu pie Melnās jūras. 19.augustā televīzijā sazvērnieki paziņoja, ka pārņem varu valstī.
"Man nevajadzēja doties atvaļinājumā," atzīst M. Gorbačovs. "Tā bija kļūda."
Pučisti pie varas sabija vien trīs dienas, viņu spēki izrādījās par vājiem, un rezultātā pie varas nāca M. Gorbačova sāncensis Boriss Jeļcins, kurš dažu mēnešu laikā izformēja Padomju Savienību.
"Viņam bija tādas slāpes pēc varas," par B. Jeļcinu sacīja M. Gorbačovs. "Man vajadzēja viņu aizsūtīt uz kādu banānu republiku par vēstnieku."
Dž. Bušs 1989.-1993. gada prezidentūras laikā bija viens no M. Gorbačovam tuvākajiem Rietumu līderiem, un B. Jeļcina neatkarīgās Krievijas centienus viņš atbalstīja negribīgi.