Ar pārliecību var teikt, ka arābu pavasara atspoguļojums Krievijā radikāli atšķīrās no rietumu skatījuma uz šiem notikumiem. Ne tikai Kremļa oficiālie eksperti un sabiedrisko attiecību speciālisti, bet arī zinātnieki, un neatkarīgie analītiķi kopš paša sākuma neizrādīja nekādu prieku par masu sacelšanos Tuvajos Austrumos. Atšķirībā no rietumu kolēģiem, Krievijas speciālisti reģionam paredzēja ekonomisko sabrukumu, reliģiskos konfliktus un politisko haosu, teikts rakstā.
Laikā kad Kremlis veikli pielāgoja savu diplomātiju apstākļiem katrā konkrētā reģiona valstī, Krievijas sabiedrība kopumā nepieņēma arābu pavasari un bija pārliecināta, ka tas beigsies ar katastrofu, uzskata izdevums. Krievijas iedzīvotāju nepatika pret tautas sacelšanos ir skaidrojama ar tās personīgo neveiksmīgo vēsturisko pieredzi un no PSRS laikiem palikušās vispārējās neuzticības plašu masu līdzdalībai politikā, pie kam esošā vara visādi sekmē šo neuzticību, teikts rakstā.
Rietumu ekspertu 2011. gadā izteiktās prognozes par piramīdu valsts nākotne šodien pārsteidz ar savu naivumu, atzīst Forbes, norādot – rietumos patiesi ticēja, ka līdz ar H. Mubaraka gāšanu visas Ēģiptes problēmas atrisināsies pašas par sevi. Patiesībā, ņemot vērā haosu ekonomikā, reliģiska rakstura domstarpības un politisko institūtu attīstības līmeni, būtu īsts brīnums, ja šis periods valsts stāstā nenovestu pie traģēdijas, secināts publikācijā.
„Arābu pavasara šausminošo rezultātu dēļ rietumiem nepieciešams skeptiski attiekties pret masu politiskajām kustībām un ņemt vērā arī pretējus viedokļus par to darbības iespējamajiem rezultātiem,” iesaka izdevums.
Vienlaikus publikācijā piebilsts, ka cilvēkiem nešaubīgi ir tiesības izvēlēties, kam uzticēt varu, tomēr masu revolūcijām nabadzīgās valstīs no vēsturiska redzes viedokļa ir ne visai laba reputācija. „Šķiet, ka krievi ir labi apguvuši vēstures mācības, par kurām steidzami nepieciešams atcerēties arī rietumos,” teikts raksta noslēgumā.