Viņa vadītais politiskais spēks kopā ar vēl vienu no koalīcijas partneriem, Kristīgajiem demokrātiem, pieprasa papildus līdzekļu piešķiršanu valsts aizsardzībai, lai, kā iztecies pats J Borklunds, „atjaunotu spēju aizsargāt Zviedriju”.
Pēc J. Borklunda, bijušā kadru virsnieka bet tagad Zviedrijas izglītības ministra domām, ir nepieciešams restrukturizēt Zviedrijas aizsardzības sistēmu. „Tagadēja Zviedrijas aizsardzība praksē ir derīga tikai starptautiskajām operācijām, bet mums nepieciešams atjaunot spēju aizsargāt Zviedriju”, radiostacija citē politiķa teikto.
Papildus investīcijas valsts aizsardzībā, pēc J. Borklunda domām, ir nepieciešamas ne tikai Krievijas draudu dēļ, bet arī tādēļ, ka pēdējo desmit gadu laikā veiktās reformas armiju ir padarījušas „pārāk mazu un nepietiekami efektīvu”, norāda Zviedrijas radio.
Par tieši kādām naudas summām ir runa, pagaidām netiek izpausts, taču J. Borklunds ir paziņojis, ka plāno panākt Zviedrijas aizsardzības budžeta palielināšanu, sākot ar 2015. gadu. Tāpat viņa vadītā partija valsts parlamentā iecerējusi izveidot darba grupu, kura analizēs aizsardzības jautājumus. Līdztekus citiem priekšlikumiem, J. Borklunds ir paudis atbalstu arī militārpersonu atgriešanai Gotlandes salā, kura savulaik tika demilitarizēta.
Tomēr ne visi vadošie Zviedrijas politiķi uzskata, ka valsts aizsardzības budžeta stāvoklis ir tik bēdīgs, norāda radiostacija. Tā Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts, iepriekš minētās pārraides laikā atbildot uz jautājumu, kā Zviedriju ietekmēs Krievijā uzsāktie militarizācijas procesi, norādījis, ka „pagaidām Zviedrijas aizsardzības stratēģiskas plānošanas komisija uzmanīgi analizēs šo jautājumu”.
„Krievijas aizsardzība, vārda tiešā nozīmē, ir rūsējusi pēdējos 20 gadus, un pašlaik notiek pretējais process – bruņošanās. Modernizācija. Plāni ir ambiciozi, bet pat ja šie plāni līdz 2020. gadam tiks īstenoti, tas nenozīmē ka Krievija sasniegs padomju laika bruņojuma līmeni,” uzskata K. Bildts.
Politiķis arī atzīmējis, ka Zviedrija neatrodas Krievijas militāro prioritāšu sarakstā. „NVS valstis – jā, Kaukāzs ir svarīgs, Centrālāzija – svarīga. Sibīrija, Ukraina. Krievijā tāpat tiek veiktas nozīmīgas investīcijas kodolkompleksā, pārsteidzoši lielas investīcijas, bet šajā gadījumā runa ir par stratēģiskas paritātes ar ASV saglabāšanu. Savukārt spēku Rietumeiropas iekarošanai Krievijā nav,” paziņojis K. Bildts. Pēc politiķa domām, militārās nozares modernizācija Krievijā ir bīstama drīzāk pašai Krievijai, kura tā vietā neiegulda līdzekļus izglītības vai veselības aprūpes modernizācijā.
Savukārt kas attiecas tieši uz Zviedrijas aizsardzības spēju samazināšanos, tad K. Bildts uzskata, ka kvantitātes vietā valsts bruņotie spēki ir ievērojami palielinājuši kvalitāti. Daudzskaitlīgu bruņoto spēku uzturēšana Zviedrijai vairāk nav prioritāte, jo „zviedriem nedraud 20 padomju divīziju iebrukums pāri Baltijas jūrai, ar ko mēs rēķinājāmies agrāk”. Šodien svarīgas ir starptautiskās operācijas un spēja savstarpēji sadarboties, bet pats galvenais uzdevums ir stabilitātes nodrošināšana Eiropas ziemeļu reģionā, norādījis K. Bildts.
Jāpiebilst, ka Zviedrijas ārlietu ministrs, atbildot uz jautājumu, vai Zviedrija saglabās neitralitāti, ja tiks uzbrukts kādai no Baltijas valstīm, izteicies, ka Stokholma nepaliks neitrāla, jo Zviedrija atrodas politiskā aliansē ar Baltijas valstīm un cieši sadarbojas ar tām Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Vienlaikus K. Bildts norādīja, ka Zviedrija militārā ziņā necenšas un necentīsies aizstāt NATO vai ASV sadarbību ar Baltijas valstīm.