Zviedrijas parlaments noraida Levēna valdību

Pret Levēna kandidatūru balsoja 200 no no 349 parlamenta deputātiem, viņu atbalstīja 116, bet 28 balsojumā atturējās.

Levēns piedāvāja sociāldemokrātu un "zaļo" veidotu valdību, saglabājot līdzšinējo koalīciju, kas atradās pie varas kopš 2014.gada.

Saskaņā ar Zviedrijas likumiem premjerministra kandidātam viņa apstiprināšanai nav nepieciešams vairākuma atbalsts, taču, kandidatūra tiek noraidīta, ja vairākums nobalso pret to.

Šī sistēma, kas tiek dēvēta par "negatīvo parlamentārismu", iecerēta, lai dotu iespēju valsti vadīt arī mazākuma valdībām, ja opozīcija balsojumos atturas vai sniedz valdībai "pasīvu atbalstu".

Piektdienas balsojumā par Levēna kandidatūru balsoja vienīgi sociāldemokrāti un "zaļie", kamēr kādreizējo komunisti izveidotā Kreisa partija, kas jau iepriekšējai Levēna valdībai nodrošināja parlamentāro atbalstu, neietilpstot viņa vadītajā koalīcijā, balsojumā atturējās.

Taču visas pārējās partijas - opozīcijā esošā labējo partiju Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, kā arī galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD) - Levēna kandidatūru noraidīja.

Jau ziņots, ka 9.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanā nevienam no partiju blokiem neizdevās iegūt vairākumu. Līdz ar to Zviedrijā izveidojies politiskais strupceļš, un jaunā valdība trīs mēnešus pēc vēlēšanām tā arī nav izveidota.

Kreiso partiju neformālais bloks kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.

Savukārt labēji centriskā Alianse izcīnīja 143 mandātus.

Valdības veidošanas procesu apgrūtinājis tas, ka gan kreisie, gan Alianse paziņojuši, ka nesadarbosies ar SD, kas ievērojami nostiprinājuši savas pozīcijas un kontrolē 62 deputātu vietas.

Jaunievēlētais parlaments septembra beigās izteica neuzticību Levēna valdībai, kas līdz jaunā kabineta izveidošanai tomēr turpina pildīt savus pienākumus.

Pēc tam, kad parlaments novembrī noraidīja moderātu līdera Ulfa Kristersona piedāvāto mazākuma valdību, kuru līdz ar viņa vadītajiem konservatīvajiem veidotu kristīgie demokrāti, un no valdības veidošanas atteicās arī Centra partijas līdere Annija Lēfa, kabineta veidošana atkārtoti tika uzticēta Levēnam.

Norlens jau iepriekš paziņojis, ka gadījumā, ja Levēna valdība piektdien tiks noraidīta, viņš atsāks sarunas ar partiju līderiem.

Viņš piebildis, ka sagaida no partijām atkāpšanos no savām pozīcijām, jo politiskais "strupceļš ir problemātisks".

Norlenam vēl ir divi mēģinājumi uzticēt kādam no politiķiem valdības veidošanu, līdz automātiski nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.