Stokholmā notikušajā ceremonijā par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai, kurā piedalījās arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji, Reinfelts piesauca savas valsts vēstures "tumšos brīžus".
"Zviedrija bija starp pirmajiem, kas atzina padomju okupāciju Baltijas valstīs," atzina premjers.
Pievēršoties baltiešu karavīru izdošanai PSRS, kas notika 1945.gadā, Reinfeldts norādīja, ka tā bijusi Zviedrijas ārpolitikas "tumšais brīdis".
Viņš piebilda, ka Stokholma ilgi ignorējusi savas kaimiņvalstis Baltijas jūras pretējā krastā, un aicināja stiprināt pēc neatkarības atjaunošanas izveidotās attiecības.
"Desmitgadēm zviedri neatzina baltiešu ciešanas," norādīja Reinfeldts. "Es rokā turu zviedru mācību grāmatu, kas tika izmantota astoņdesmitajos gados. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas liktenis pēc Otrā pasaules kara tajā vispār nav pieminēts."
"Patiesībā ir grūti atrast jebkādu norādi uz faktu, ka jebkad ir pastāvējušas tādas Baltijas valstis. Tā bija realitāte, kad es gāju skolā," piebilda 46 gadus vecais premjers. "Zviedrijai ir goda parāds pret Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām. Mēs esam to parādā paši sev, un mēs esam parādā to Baltijas tautām - atcerēties pagātni, taču veidot arī kopīgo nākotni."
Savukārt Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, Lietuvas valdības vadītājs Andrjus Kubiļus un Igaunijas premjers Andruss Ansips pateicās Zviedrijai par atbalstu, ko tā sniegusi Baltijas valstīm pēc to neatkarības atjaunošanas.
Ceremonija notika tajā pašā Stokholmas laukumā, kur 1990. un 1991.gadā notika tā dēvētie pirmdienas mītiņi, kuru dalībnieki pauda atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem.