Vienatnē valdību neveidos
Šīs būs neprognozējamākās parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā vairāku desmitgažu laikā, jo jau ilgāku laiku pirms tām bija skaidrs, ka neviena no divām valstī lielākajām partijām - kopš 2010. gada pie varas esošie konservatīvie un opozīcijā esošie leiboristi - neuzvarēs tik pārliecinoši, lai varētu vienatnē veidot valdību.
Lai to izdarītu, nepieciešams absolūtais vairākums Lielbritānijas parlamenta apakšpalātā - Pārstāvju palātā, kur ir 650 deputātu vietas. Tas nozīmē, ka vēlēšanās uzvarējušajai partijai jāiegūst minimums 326 krēsli likumdevējā. Pēdējās socioloģiskās aptaujas pirms vēlēšanām apliecina, ka nevienai no partijām neizdosies pat pietuvoties šim skaitam.
Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC izveidotajā priekšvēlēšanu aptauju apkopojumā, kas bija publicēts vakar, konservatīvajiem paredzēja 34% balsu, leiboristiem - 33%. Ja šādu atbalstu abas partijas saņems arī vēlēšanās, labākajā gadījumā var cerēt aptuveni uz 280 parlamenta locekļu vietām.
Tas nozīmē, ka uzvarējusī partija būs spiesta veidot koalīcijas valdību vai arī mazākuma valdību, kas būtu nestabila, jo būtu atkarīga no mazākām partijām. Konservatīvie arī turpmāk varētu veidot koalīciju ar liberāldemokrātiem, bet kā leiboristu ticamākie valdības partneri tiek minēta Skotu nacionālistu partija.
Pakļāvās UKIP retorikai
Tam, kura partija vadīs nākamo britu valdību, būs izšķiroša nozīme. Pašreizējais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis, ka konservatīvo uzvaras gadījumā viņš runās ar Briseli par iespējām atgūt daļu no pilnvarām, kuras Lielbritānija ir deleģējusi ES, piemēram, ierobežot iebraucēju skaitu no citām bloka dalībvalstīm. D. Kemerons līdz 2017. gada beigām gatavojas sarīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES.
Kemeronu uz šādiem solījumiem izprovocēja pēdējos gados augušais vēlētāju atbalsts eiroskeptiskajai un pret imigrantiem noskaņotajai Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP). No marginālas partijas UKIP kļuvusi par ietekmīgu spēku uz britu politiskās skatuves. To apliecina partijas uzvara pērn notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Aptaujas rāda, ka šodienas vēlēšanās UKIP varētu saņemt vairāk nekā 10% balsu.
Leiboristu līderis Eds Milibends atbalsta Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā un ir brīdinājis, ka D. Kemerona iecerētais referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību ES var būt toksisks valsts ekonomikai, jo britu uzņēmumi nevarēšot plānot savu nākotni, bet daudzi investori var iesaldēt plānotos ieguldījumus.
Viena no pasaules lielākajām bankām - HSBC - paziņojusi, ka apsver iespēju pārcelt savu centrālo biroju ārpus Lielbritānijas - lielā mērā arī iespējamā ES referenduma dēļ, raksta AP.
Nedos atlaides Londonai
Arī ES politiskie un biznesa līderi ir nobažījušies par Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no 28 valstu bloka. Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers un Vācijas kanclere Angela Merkele aicinājuši britus palikt ES.
ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrema brīdina, ka Lielbritānijas aiziešana no ES radītu "dramatiskas sekas", vēsta Bloomberg. "Būtu ļoti skumji, ja Apvienotā Karaliste izvēlētos pamest Eiropas Savienību," sacīja Malmstrema. "Ceru, ka viņi izvēlēsies palikt. Mums ir vajadzīgi viņi, un viņiem esam vajadzīgi mēs." Junkers šonedēļ aicināja Londonu iesniegt EK savu vēlmju sarakstu, bet brīdināja, ka Brisele negrasās Lielbritānijai ekskluzīvā kārtā atļaut atkāpties no ES pamatlīgumiem un ierobežot imigrāciju no citām bloka dalībvalstīm. "Es stingri atbalstu darbaspēka pārvietošanās brīvību, tas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem," viņu citē Reuters.
Jaunākās aptaujas gan liecina, ka tikai 18% Lielbritānijas iedzīvotāju noteikti balsotu par izstāšanos no ES. 34% briti noteikti balsotu par palikšanu ES, 18%, visticamāk, balsotu par palikšanu ES, tomēr atzinuši, ka viņu viedoklis varētu mainīties, vēsta laikraksts The Times, kas pasūtīja aptauju.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā