Līdztekus ES reformām Kopača un Kemerons pārrunāja arī situāciju Ukrainā un imigrācijas jautājumus.
"Mēs runājām par pēcvēlēšanu situāciju Apvienotajā Karalistē, kā arī par Londonas ierosinātajām izmaiņām ES tiesību aktos, kas nepieciešamas, lai Kemeronam būtu lielākas iespējas pārliecināt Lielbritānijas pilsoņus palikt ES sastāvā," pēc tikšanās pavēstīja Tšakovskis.
Viņš atzina, ka ES bez Lielbritānijas būtu daudz vājāka, kā arī uzsvēra, ka Varšavas un Londonas nostāja daudzos jautājumos, tostarp aizsardzības un drošības jomā, kā arī jautājumos par Eiropas vienoto tirgu un nepieciešamību vairot ES konkurētspēju, ir līdzīga.
Polija un Lielbritānija ir vienisprātis, ka ES ir nepieciešama zināma deregulācija, un Tšakovskis pavēstīja, ka Varšava piekritusi "Kemerona idejai par zināmu direktīvu atsaukšanu, jo tās nedod nekādu pievienoto vērtību".
Tomēr Polija sarkano līniju novilkusi pie jautājuma par ES pilsoņu brīvo pārvietošanos. Tšakovskis norādīja, ka jautājumā par Kemerona ieceri mainīt Lielbritānijas sociālās drošības sistēmu Kopača skaidri likusi noprast, ka "nevar būt nekādu sarunu par poļu diskriminēšanu".
"Mēs varam runāt, (..) taču Polijas valdība nepiekritīs jebkādiem pasākumiem, kas diskriminē Polijas pilsoņus," uzsvēra Eiropas lietu ministrs.
Kā ziņots, Kemerons ceturtdien sāka tūri pa Eiropas galvaspilsētām, lai pārliecinātu ietekmīgāko ES dalībvalstu līderus par nepieciešamību īstenot reformas pirms Apvienotajā Karalistē gaidāmā referenduma par turpmāko dalību blokā.
Kemerons ceturtdien Hāgā pusdienoja kopā ar savu nīderlandiešu kolēģi Marku Ruti, bet pēc tam devās uz Parīzi, kur vakariņoja ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Savukārt piektdien pēc vizītes Varšavā Kemerons dodas uz Berlīni, kur paredzēta saruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.