Intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC viņš norādīja, ka sarunas ir maz ticamas pirms jaunas Vācijas valdības izveidošanas pēc nākamā gada septembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām.
"Es nedomāju, ka pirms Vācijas vēlēšanām un jaunas valdības [izveidošanas] notiks nopietnas sarunas," prognozēja van Rompejs.
"Vienmēr var sākt ar tehniskām lietām, bet svarīgākie, sarežģītākie jautājumi tiks risināti pēc jaunas Vācijas valdības izveidošanas, un tas notiks oktobrī - novembrī," uzsvēra van Rompejs.
Viņš ES sarunu vedējus, tostarp Eiropas Parlamenta pārstāvi Giju Verhofstadu un Eiropas Komisijas (EK) sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, atzina par "ļoti, ļoti stingriem", bet arī "ļoti pragmatiskiem".
Van Rompejs noraidīja uzskatu, ka bloka līderi vēlas "sodīt" Lielbritāniju par izstāšanos no ES, tomēr atzina, ka pastāv vēlme neiedrošināt citas valstis sekot britu piemēram.
Viņš arī uzsvēra, ka "sarunas būs smagas, neskatoties uz [iesaistītajām] personām". Bijušais Beļģijas premjerministrs arī izteica cerību, ka sarunās izdosies vienoties par abpusēji izdevīgu rezultātu.
"Ir milzīgas ekonomiskas intereses, bet pastāv arī sarkanās līnijas. Ir ļoti labi zināms, ka [ES pilsoņu] pārvietošanās brīvība ir sarkanā līnija," skaidroja van Rompejs.
Viņš noraidīja izteikumu, ka ES būtu vajadzējis bijušajam Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam piedāvāt labāku vienošanos, britiem cenšoties panākt bloka reformas, uzsverot, ka "Brexit" galvenais iemesls ir pašā Lielbritānijā.
Bijušais Eiropadomes prezidents skaidroja, ka Lielbritānijai jau ir "ļoti īpašs statuss", jo tā nav ne eirozonas, ne Šengenas zonas dalībvalsts.
Tas arī nozīmē, ka Londona pilnībā nav bijusi ES kodola dalībvalsts, "kur tiek pieņemti lēmumi", uzsvēra van Rompejs.
"Lielbritānijai vairs nebija daudz draugu," piebilda van Rompejs. Tas pierādījās 2014.gadā, kad par EK prezidentu tika izraudzīts Žans Klods Junkers, un Lielbritānija savā opozīcijā pret viņu bija "izolēta", piebilda beļģu politiķis.
Neskatoties uz to, ES līderi Lielbritānijas izstāšanos uzskata par "pirmās pakāpes politisku amputāciju".
"Eiropa joprojām daudzām valstīm bija paraugs, paraugs, ka var panākt mieru starp tautām un valstīm, kas gadsimtiem ir karojušas, tādēļ tas bija sadarbības un integrācijas paraugs," paziņoja van Rompejs.
"Stipras Eiropas tēls pēc "Brexit" tika pamatīgi aptraipīts," viņš piebilda.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir paziņojusi, ka pirms 2017.gada nesāks oficiālu izstāšanās procesu, iedarbinot Lisabonas līguma 50.pantu.
Bratislavā ceturtdien uz bloka līderu samitu pulcēsies 27 ES dalībvalstis bez Lielbritānijas.