"Mēs abi esam stādījuši uzdevumu darīt visu iespējamo, lai pārvarētu domstarpības Vācijas - Turcijas attiecībās," paziņoja Gabriēls, kurš Čavušolu uzņēma savā dzimtajā pilsētā Goslārā, kas atrodas Vācijas vidienē.
Gabriēls norādīja, ka esot "atvērts sarunām, kas tiek rīkotas savstarpējas cieņas" garā, lai arī abi politiķi "noteikti nav vienisprātis visos jautājumos".
Čavušolu tikmēr brīdināja Turcijai nelasīt morāli un neizteikt draudus, uzsverot, ka "tās nav labas metodes".
Viņš arī aicināja uz dziļākām ekonomiskajām attiecībām, kas balstītos "dialogā, savstarpējā sapratnē un sadarbībā".
Abu ministru sarunas seko dienu pēc tam, kad Parīzē tikās Francijas prezidents Emanuels Makrons un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Makrons piektdien brīdināja, ka Turcijai nav cerību pavirzīties uz priekšu sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ņemot vērā Turcijā pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma notiekošās "tīrīšanas" un cilvēktiesību pārkāpumus
Vācija, kurā dzīvo trīs miljoni etnisko turku, pērn aicināja investorus un tūristus izvairīties no Turcijas, kā arī rosināja atņemt tai ES finansējumu, ko Turcija saņem kā ES kandidātvalsts.
Krīzi abu valstu attiecībās veicināja vairāki notikumi, tostarp Turcijas prasība sodīt Erdoanu aizvainojušo vācu komiķi Jānu Bēmermanu, kā arī Bundestāga rezolūcija, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu.
Turcija arī vēlas, lai Vācija izdod vairākus cilvēkus, kurus Ankara apsūdz saistībā ar 2016.gadā notikušo apvērsuma mēģinājumu un aizliegto kurdu separātistu grupējumu “Kurdistānas Strādnieku partija” (PKK).
Berlīnes un Ankaras attiecības pasliktinājusi arī vairāku Vācijas pilsoņu, tostarp laikraksta Die Welt žurnālista Deniza Jidžela, ieslodzīšana Turcijā.