Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijas CSU uzsāktās koalīcijas sarunas ar brīvajiem demokrātiem (FDP) un "zaļajiem" izjuka, kad par izstāšanos no sarunām vēlu svētdienas vakarā paziņoja FDP līderis Kristiāns Linders.
Arī konservatīvo līdzšinējie koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) otrdien paziņoja, ka neiesaistīsies Merkeles vadītā koalīcijā un aicināja izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Ierastos apstākļos kanclers ir Vācijas spēcīgākais politiķis un de facto līderis, tomēr Vācijas prezidenta, kura amatam ir lielākoties simboliska nozīme, kancelejas pienākumu lokā ir arī iesaiste Vācijas demokrātijas nodrošināšanā. Līdz ar to Šteinmeiera loma var izrādīties izšķiroša, lai izietu no strupceļa, kas izveidojies nākamās valdības izveidē.
Pirmos soļus prezidents jau ir spēris. Pirmdien norādot parlamentā ievēlētajām partijām, ka Vācijā svarīgs ir princips par pienākumu īstenot vēlētāju pausto gribu, kādēļ politiskajām partijām jācenšas vienoties par koalīciju nevis virzīties uz jaunām vēlēšanām. Sākot no otrdienas, pie viņa ierodas partiju līderi, lai diskutētu par sarežģījumiem koalīcijā.
Krasas izmaiņas līdz ar šīm sarunām neviens neprognozē, tomēr tās varētu sagādāt interesantus pavērsienus. Politikas vērotāji ar īpašu interesi gaida Vācijas prezidenta un sociāldemokrātu līdera un kanclera amata kandidāta Martina Šulca trešdien gaidāmās sarunas iznākumu, ņemot vērā, ka arī viņš rosinājis ārkārtas vēlēšanas
Kā zināms, pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis nestabilas mazākuma valdības vadīšanai.
"Esmu ļoti skeptiska" pret mazākuma valdību, intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ARD atzina Merkele, piebilstot, ka "jaunas vēlēšanas būtu labākais ceļš".
skaitļi
skaitļi