Prasītāji norāda, ka šie ES mehānismi nenodrošina budžeta izdevumu demokrātisku kontroli. Prasības tiesā iesnieguši gan politiķi, gan nevalstiskās organizācijas, gan individuāli pilsoņi. Tas noticis tūlīt pēc Bundestāga balsojuma, ar kuru piektdienas vakarā tika apstiprināti likumprojekti par ES fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju un ESM izveidi.
Organizācija Vairāk demokrātijas, kuru pārstāv bijusī tieslietu ministre Herta Baublere-Gmēlīna, prasību iesniegusi to 12 000 pilsoņu vārdā, kas internetā parakstījuši attiecīgu petīciju. Viņuprāt ESM faktiski būs zināma veida superbanka, kura nebūs pakļauta nekādai demokrātiskai vai tiesiskai kontrolei, bet ES fiskālās disciplīnas līgums apdraudēs Vācijas parlamenta suverenitāti budžeta jautājumos.
Savukārt Bundestāga deputāts Pēters Gauveilers, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU), savā prasībā norāda, ka ESM ir pretrunā ar ES līgumos iekļauto klauzulu, kas nepieļauj tiešas palīdzības sniegšanu finansiālajās grūtībās nonākušajām dalībvalstīm. Taču ar šo normu pretrunā bija jau iepriekš izveidotais ES pagaidu finanšu stabilizācijas fonds. Jau iepriekš Vācijas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka ES dalībvalstu finansiālā glābšana ir konstitucionāla, ja katrā atsevišķā gadījumā saņemta Bundestāga piekrišana.
Vēl vienu prasību tiesā iesniegusi organizācija, kuru izveidojis pazīstamais eiroskeptiķis un tiesību zinātnes profesors Karls Albrehts Šahtšneiders, kurš savulaik apstrīdēja arī eiro ieviešanu. Vēl divas prasības iesnieguši individuāli pilsoņi, kuru vārdi netiek atklāti, vēsta laikraksts Markische Allgemeine Sagaidāms, ka Konstitucionālā tiesa savu lēmumu pieņems tuvāko nedēļu laikā.
Vācijas prezidents Joahims Gauks jau ļāvis noprast, ka negrasās parakstīt abus parlamenta apstiprinātos likumus, kamēr tiesa nebūs devusi savu atzinumu.