Spriežot pēc tiesnešu iepriekšējiem izteikumiem, maz ticams, ka tiesa varētu atzīt līdzšinējos Vācijas lēmumus par antikonstitucionāliem, taču tā varētu pieprasīt, lai lielāka loma, pieņemot šādus lēmumus, tiktu dota parlamentam, kā tas jau noticis lietā par Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu.
Galvenais jautājums, uz kuru tiek gaidīta tiesas atbilde, ir, vai, ņemot vērā milzīgās summas, kādas atvēlētas Grieķijai un Eiropas finansiālās stabilitātes fondam, nav ignorētas parlamenta pilnvaras, nosakot valsts budžetu.
Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Andreass Foskūle 5. jūlija noklausīšanās laikā pieļāva iespēju, ka nepieciešams īstenot "piesardzības pasākumus", lai nodrošinātu Bundestāga suverēnās tiesības, lemjot par budžetu.
Viņš arī norādīja, ka lietā jānoskaidro, vai nebūtu jānosaka aizdevumu "absolūtais limits" un vai katrs naudas piešķīrums finansiālās grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm nebūtu jāapstiprina Bundestāgam.
Savukārt tiesnesis Ūdo Di Fadio jūlija noklausīšanās laikā uzsvēra, ka tiesības lemt par budžetu ir "pērle parlamenta kronī".
Ar prasību tiesā vērsās Bundestāga deputāts Pēters Gauveilers, kurš pārstāv Kristīgi sociālo savienību (CSU), kā arī grupa akadēmisko aprindu pārstāvju. Prasības iesniedzēji uzskata, ka valdība, lemjot par iesaistīšanos Grieķijas glābšanā un par Eiropas finansiālās stabilitātes fondu, pārkāpusi gan Vācijas konstitūciju, gan ES tiesību normas.
"Tas ir pretrunā ar Eiropas līgumu pamatnormām un monetārās ūnijas strukturālajiem principiem, konkrēti, ar aizliegumu uzņemties citu valstu saistības," lietas noklausīšanās laikā uzsvēra viens no prasītājiem, tiesību profesors Karls Šahtšneiders.
Vācija sedz lielāko daļu no 110 miljardus eiro lielā aizdevuma, par kura piešķiršanu Grieķijai tika panākta vienošanās pagājušajā gadā. Arī 750 miljardus lielajā Eiropas finansiālās stabilitātes fondā Berlīne veikusi vislielākās iemaksas, salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm.
Tomēr piedalīšanās Grieķijas glābšanā, vēlākā palīdzības sniegšana finanšu grūtībās nonākušajai Īrijai un Portugālei, un īpaši, otrā palīdzības pakete Atēnām, par kuru tika panākta vienošanās jūlijā, Vācijas sabiedrībā ir ļoti nepopulāra.
Politiskajās debatēs arvien biežāk izskan apgalvojumi, ka ES pārvēršas par bagātību pārdales mehānismu, kas darbojas uz Vācijas rēķina.
Tomēr Foskūle ir uzsvēris, ka tiesa nelemj par valsts ekonomisko politiku, bet gan par valdības lēmumu atbilstību tiesību normām.
"Karlsrūē netiek debatēts par Eiropas nākotni un par pareizo ekonomisko stratēģiju," norādīja tiesas priekšsēdētājs. "Tas ir atkarīgs no politiķiem, nevis no tiesas."
Tiesas spriedums sagaidāms brīdī, kad valstī norisinās kārtējās debates par Vācijas eirozonas politiku, kas var izrādīties liktenīgas kancleres Angeles Merkeles valdībai.
29. septembrī gaidāms Bundestāga balsojums par jūlijā panākto ES līderu vienošanos, kas paredz paplašināt tā dēvēto Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu.
Politiskās partijas jau ļāvušas noprast, ka vēlas parlamentam nodrošināt pilnvaras lemt par valdību obligāciju uzpirkšanu, kā arī veto tiesības jautājumā par palīdzības piešķiršanu kādai no eirozonas valstīm.
Tiesneši apzinās, kādu ietekmi var atstāt viņu spriedums pirms būtiskā balsojuma, un, kā savā interneta vietnē vēsta žurnāls Der Spiegel, Foskūle pagājušajā nedēļā esot atzinis, ka sprieduma pasludināšanas datums izvēlēts "daļēji nejauši, bet daļēji ar nolūku".