Tiesa spriedumā noraidījusi vairākas prasības, kuru mērķis bija nepieļaut, lai šos abus līgumus apstiprina Vācijas prezidents Joahims Gauks. "Federālās Konstitucionālās tiesas otrais senāts ir noraidījis prasības ar nosacījumu, ka ESM līguma ratificēšana ir pieļaujama tikai, ja starptautisko noteikumu ietvaros var tikt garantēti noteikti nosacījumi," norādīja tiesas priekšsēdētājs Andreass Foskūle.
Pirmkārt, tiesa noteikusi, ka jebkurš finansiāls slogs Vācijai saistībā ar ESM ir stingri ierobežots līdz fondā iemaksājamai valsts kapitāla daļai jeb 190 miljardiem eiro (133,5 miljardiem latu). Ja šis slogs tiktu palielināts virs šī noteiktā apjoma, tad tas būtu realizējams vien ar Vācijas parlamenta apstiprinājumu, turklāt gan parlamenta apakšpalātai, gan augšpalātai jābūt pilnībā informētai, teikts tiesas lēmumā. Tāpat tiesa nolēmusi, ka Vācijai jānodrošina "de facto" izstāšanās izvēles princips, ja tā jutīs, ka netiek ņemtas vērā valsts intereses.
Jau ziņots, ka Vācijas parlaments attiecīgos nacionālās likumdošanas aktus jūnija beigās jau pieņēma ar divu trešdaļu vairākumu, taču prezidents Gauks atteicās tos parakstīt, kamēr savu viedokli nebūs paudusi Konstitucionālā tiesa. Tas aizkavējis ESM izveidi, jo vienošanās nevarēja stāties spēkā bez Vācijas ratifikācijas.
Prasītāji pauda viedokli, ka šie ES mehānismi nenodrošina budžeta izdevumu demokrātisku kontroli. Prasības tiesā bija iesnieguši gan politiķi, gan nevalstiskās organizācijas, gan individuāli pilsoņi.
Paredzēts, ka ESM aizstās Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) un tā aizdevumu izsniegšanas spēja veidos 500 miljardus eiro (351,4 miljardus latu).