Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Vācijas izmeklētāji atsāk meklēt vēl dzīvos nacistiskos noziedzniekus

Pamatojoties uz precedentu, kuru sniegusi Džona Demjaņuka notiesāšana, Vācijas izmeklētāji atsākuši vairāku simtu bijušo nacistu koncentrācijas nometņu apsargu vajāšanu.

Valsts Tieslietu administrācijas Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas galvenā biroja (Zentrale Stelle) vadītājs Kurts Šrimms intervijā interneta izdevumam "The Local" atzina, ka Demjaņuka notiesāšana varētu divējādā veidā mainīt noteikumus, saskaņā ar kuriem līdz šim darbojušies iestādes izmeklētāji.

"Desmitgadēm ilgi ietvars bijis citāds, taču Demjaņuka lieta parādīja, ka Vācijas tiesām varētu būt jurisdikcija pār gadījumiem, kas notikuši ārpus Vācijas, un ka nav nepieciešamība sodīt par konkrētu indivīda rīcību," norādīja Šrimms.

Kā ziņots, 91 gadu vecajam Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu par līdzdalību 28 000 cilvēku slepkavības, atzīstot, ka viņš savulaik strādājis par Sobiboras nāves nometnes apsargu.

Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance.

Šrimma kolēģi, kas šobrīd strādā visā pasaulē, cer nokļūt uz pēdām citiem nacistu nāves nometņu bijušajiem darbiniekiem, lai gan izredzes tos saukt tiesas priekšā varētu izrādīties niecīgas.

Zentrale Stelle vadītājs pavēstīja, ka viņa padotie šobrīd veic aktīvas izmeklēšanas darbības Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā, kā arī Argentīnā, Urugvajā un Brazīlijā. Vācijas izmeklētāji stājušies kontaktos arī ar Bolīvijas varasiestādēm.

Šrimms gan piebilda, ka viņa iestāde nenodarbojas ar tādām nacistu medībām, kādas tiek attēlotas Holivudas filmās.

"Mēs necenšamies atrast kungu X. Runa ir par dokumentu meklēšanu vietējos arhīvos, par darbu ar cilvēkiem uz vietas, lai atlasītu ļaudis, kuri ieradušies no Vācijas [pagājušā gadsimta] četrdesmito gadu beigās un piecdesmitajos gados," paskaidroja Zentrale Stelle direktors.

Viņš atzina, ka izredzes panākt vēl kādu notiesāšanu neesot lielas, taču uzsvēra, ka viņa vadītās iestādes uzdevums esot noskaidrot, kad kas ir noticis un kas bijis tajā iesaistīts. Pēc tam prokuratūrai būs jālemj, vai ar savākto informāciju ir pietiekami, lai uzsāktu tiesisko vajāšanu.

Lai gan Demjaņuka lietas radīto precedentu var atcelt augstāka tiesu instance, Šrimms izteicās, ka viņš neesot gatavs gaidīt apelācijas prasības izskatīšanu, jo iespējamie viņa izsekošanas objekti esot pārāk veci.

"Mēs nevaram gaidīt uz apelācijas izskatīšanas rezultātu. Tas būs pārāk ilgi, un mēs zaudēsim vērtīgo laiku. Jebkuras apelācijas izskatīšana varētu prasīt gadu," norādīja izmeklēšanas iestādes vadītājs.

Viņam pievienojies arī pašreizējais Simona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs, kurš aģentūrai AP pavēstījis, ka uzsāks jaunu kampaņu cerībā notvert vēl atlikušos nacistu kara noziedzniekus. "Tā varētu būt ļoti interesanta pēdējā nodaļa," intervijā AP sacīja Zurofs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Agresori pret Ukrainu raida lielāko skaitu dronu

Krievija naktī uz otrdienu raidījusi pret mērķiem gandrīz visos Ukrainas apgabalos 188 dronus, kas ir lielākais Krievijas vienā uzbrukumā līdz šim raidītais trieciendronu skaits, paziņojumā ...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits